Pēdējo nedēļu esmu izsmērējusies pa laikiem. Vienbrīd ir maija rīts kaut kur uz ceļa starp Ventspili un Jūrkalni, tad atkal agrs pavasaris kaut kur pie Kuldīgas, ar meža zosu pilniem, tikko atkusušiem laukiem, tad jau vēla nakts ziemas vidū Brīvības ielā, kam seko vasaras vakars ar pērkona negaisu Vītolu ielā.
Esmu visur un vislaik, bet tikmēr šodienas bezjēdzīgi paslīd garām.