You know what they say - a little childhood trauma builds character.

Bet visādi citādi, noskatījāmies te kaut kad Sarkangalvītes jaunos piedzīvojumus, un jāsaka, kā ir, sūc vien bija. Vēl jo vairāk, ka aktieri galīgi nekādi (izņemot, protams, Geriju Oldmenu un vēl varbūt arī ciema muļķīti (but then again, par Geriju Oldmenu un ciema muļķīšiem reti kur ir bijis jāsūdzas)). It kā nepietiktu ar beibes-zivsģīmja (lai piedod man visi, kam viņa patīk) nepārtraukto izbrīnu, vēl arī galvenais puisītis izskatās pēc perfekta Footface un Motherchucker slepenās mīlas augļa. Nu kas tas vispār ir, ko.

Toties Unknown bija stipri vien skatāms, kā tam arī būtu jābūt. Galu galā ķieģeļdeguns Nīsons spriedzīgās filmās ir just what the doctor ordered.
Un iepriekš nebiju ievērojusi, ka Janvāre ir tik ļoti Klērai Deinsai līdzīga, bet nu tie jau tīrie sīkumi, vai ne.

Slinkumam dažkārt nav ne vainas. Case in point - ja ledusskapis izēsts tukšs, bet no mājām līst laukā galīgi negribas (pat par spīti tam, ka tur, ārpasaulē, ir dabūjams džankfūds), tad nekas cits neatliek kā uzvārīt griķus, atsildīt saldētavā noglabātās karbonādes un paēst normālas - lai gan, jāatzīst, pārlieku vēlas - vakariņas.