Nu kad es reiz iemācīšos ieviest emergency krājumus uzreiz pēc tam, kad esmu nodomājusi, ka jāievieš emergency krājumi, lai šitā vairs negadās, ko, a?

Varētu iet pie kaimiņiem, zinkā, filmās parasti nāburgiem palūdz tasīti cukura vai miltu, vai ko jau nu tur, es toties varētu aizņemties vienu tamponu. Ha ha, totally lol, only NOT.
(Es zinu, dārgie draugi, TMI, but life is TMI.)
Ugh.

Pagājšnakt sapņoju kaut kādu asiņainu detektīvkrimiķi, kurā atmiņā paliekošākā aina bija pie spoguļa pieliekusies sieviete gatavībā krāsot lūpas - tad metāliski zobenīga žvinkstoņa - tad lidojoša galva ar krāsošanai gatavām, smaidā atieztām lūpām - tad pie spoguļa palikušais rumpis ar paceltu roku, kurā joprojām tiek turēta lūpkrāsa - tad ļoti izjusti vīrieša smiekli izteikti īvil manierē.
Kaut kas jau uz slaktiņsapņu pusi, which is good, very good indeed.

Kopš pagājušās svētdienas, šķiet, tikai vienu dienu neesmu darbinājusi cepeškrāsni, lai kaut ko gatavotu, tad nu tagad arī baudu rezultātus - jau kuro vakaru pēc kārtas ēsts pārāk daudz (bet kā lai neēd, ka viss tik garšīgs, viss tik garšīgs), un atliek vien gremdēties pārdomās par to, vai, šādi turpinot, netiek apdraudētas manas iespējas veiksmīgi ietilpt topošajā bruncītī. Which would be most unfortunate.

Un nav jau tā, ka man tikai ārišķības vien prātā. Bet domāt par tām ir sasodīti patīkamāk, nekā mocīties ar visiem nebeidzamajiem stulbumiem.
Ja vēl tagad varētu kādu neredzētu raidījumu par sērijslepkavām atrast, būtu pavisam labi.