Nē, nopietni, vienu dienu es nosēdīšos un ar savām trīcošajām roķelēm lainerēšu tās tizlās acis tikmēr, kamēr piecreiz pēc kārtas abas sanāks vienādas. Vot.
A to cik var, nu. Ugh.

Ak, skvī, puspudele Martini Asti - ōl fōr mī.

Btw, this is totally worth watching.

Skapī atradu savas kāzu kurpes; varat trīsreiz minēt, ar ko manas kājas tiks mocītas kaut kad ne pārāk tālā nākotnē, ghaha.

Uzgāju vēl arī kaudzi maisu, kas pilni ar padomjlaiku audumiem visās krāšņākajās kaku brūnuma nokrāsās un bezgaumīgākajās puķainībās. Jāsašuj tizlu piegriezumu blūzes un kleitas un jātirgo nost, galu galā pirkt un pārdot bezgaumīgus vintidž sū tagad taču ir all the rage.