Starp citu, tas Slumdog Millionaire man tomēr nešķita to astoņu Oskaru vērts. Jā, ideja feina un viss tāds, bet nu.. meh. Un vēl mūzika baigi krutā esot, bet nu nez, godīgi sakot, nemaz nemanīju.

Tad vēl centos (ar uzsvaru uz "centos") noskatīties gan Cidade de Deus, gan Seven Pounds, bet ne vienai, ne arī otrai līdz galam netiku. Uzmetu aci arī The Duchess, bet tā kā man galvenajā lomā ieliktais žokļainais kaulukambaris (lai piedod visi Kīras Naitlijas cienītāji) nepatīk, nemaz necentos iedziļināties.
Savukārt Australia izrādījās pat daudz labāka, nekā biju domājusi, jo Nikola Kidmena man nepatīk (da i vispār, man nepatīk gandrīz visas Holivudas daiļā dzimuma pārstāves), par Hjū Džekmenu arī neesmu sajūsmā, bet nu filma bija tīri pat neko. Un Punisher: War Zone man arī patika. Ā, un nu jau pirms kāda laiciņa takš veltīju vienu vakaru The Sisterhood of the Traveling Pants 2, kas labi iet kopā ar nagu vīlēšanu un pindzelēšanu.

A tā vispār filmu frontē baigais panīkums, sarakstā vēl nenoskatīta ir tikai Zwartboek, un pēc tam laikam nāksies ar D: sejas izteiksmi gaidīt jaunākos Džonija Depa un Tima Bērtona veikumus.