falter ego
23 September 2008 @ 09:55 pm
 
Tā kā ar temperatūru un sāpošām acīm neko sakarīgu darīt negribas, esmu pasākusi vēl biežāk skatīties visādus seriaļčikus, tostarp arī manu vēlās bērnības/agrās jaunības (hah) favorītu pod nazvaņijem Roswell. Tiesa gan, tikai pirmo sezonu, jo pēc tam tur sākas tāds dubultvē tē ef, ka tik' turies. Nuja, bet ne jau par to stāsts. Stāsts ir par to, ka toreiz abi galvenie vīrieškārtas varoņi šķita uh un ah, nu vienkārši tādi, ka es to vien spēju kā blenzt un paklusām laist slienu. Nu apmēram tā - .
Mja. Bet nu ko tad var gribēt no mazpadsmitgadīga skuķa, kam tobrīd patika arī kāds devītklasnieks, kas valkāja acīs-cērtoši-koši dzeltenas botas.
 
4 | +
 
falter ego
23 September 2008 @ 11:38 pm
People are sick, sick bastards nowadays.  
Ieraudzīju grāmatas vāciņu, sagribēju izlasīt. Uzzināju, par ko grāmata ir, negribēju vairs izlasīt.
Kā viena lasītāja īsumā rezumēja - narkotikas, masturbēšana, fizioloģiskā šķīduma injekcijas, narkotikas, padauzas un narkotikas. Ā, un masveida dūrītē sišana Godzillas filmu pavadībā. (Kas nebūt neesot tas trakākais.)
Ne gluži tas, ko es sauktu par lasāmvielu manā gaumē.

Bet - zinu kādu mīļumiņu, kam tas varbūt pat varētu patikt.
 
9 | +