Ko tādu lai pastāsta.
Nu, varu pastāstīt, ka mūsu virtuvē ir visas vajadzīgās detaļas, lai nokomplektētu trīs vīriešus. Torsi, kājas, rokas, dibeni, nu, vārdsakot, viss vajadzīgais. Varētu kādu uz vakarpusi uzaicināt ciemos, saslēpt tos izjauktos vīriešus pa tumšākajiem kaktiem un tad atnākušos baidīt. Visai piemīlīgi.
Vēl citās ziņās varu atklāt, ka man ir viskrutākais matu griezums visu kruto matu griezumu vēsturē, srsly. Pilnīgi nevaru vien pats par sevi nopriecāties.
Tad vēl vakar mūs piemeklēja lielā veiksme. Un uz jumta dzegas divi palodži mēģināja pāroties, kamēr trešais skatījās, un vēlāk viņu bariņā mēģināja iefiltrēties kaut kāds galīgi svešs palodzis ar dzeltenu knābi. I'm fairly certain, ka parastajiem pilsētas palodžiem nav dzeltenu knābīšu. Bet toties viņi māk spriņģot, kas savā ziņā varbūt pat atsver knābju krāsainības trūkumu.
Vot. Un šodien es savā čībā atradu latu, kas, protams, nebūtu tik slikti, ja vien atrašanas brīdī nepamanītos atdauzīt mistiski sāpošo celi. Kreiso. Labais, kā par laimi, sāp ne-mistiski, jo ir sasists zilpelēks.
Un viss dienas iesākuma labais garīgais ir veiksmīgi izčākstināts. Gūt. Nav ko te vispār priecāties, vai ne.

Bet vispār, kāda velna pēc gan man te pārdzīvot, ka jau po, tad po.
Visiem tā vai tā nekad neizpatikt.