Škrobe ir tad, kad tu, cilvēks, jau esi apsēdies pie virtuves galda ar cerībām ieturēties un tikai tad atklāj, ka maizes maisiņā viena šķēle ir paspējusi iemantot pelējuma pleķi. Pārējām it kā nekas, bet ej nu sazini. Pētīt jau var daudz un dikti, bet cik nu tur starp visiem tiem graudiem and stuff var saredzēt; un to mikroskopu, ko man jau sen solās nopirkt ēdienu izpētei (parasti tiek meklēts speķis), neviens tā arī nav sagādājis. Bet nu neko, jāēd taču ir tā vai tā. Un no bišķīša pelējuma, tautas valodā runājot, neviens vēl nav apdirsies.

Man ir pielipis tas, kas mīļumiņam bija, šķiet, pagājšnedēļ vai kaut kad vēl pirms tam, nekādīgi nevaru aizvērties. Bet nekas, ilgi jau nebūs. Un tikām var palēkāt pie šī.