Vēders streiko, bet ko tad varēja gaidīt - ja brokastis nepaēd, jāiztiek ar to, ko var dabūt. Tā nu nācās ēst sūdu, a.k.a. apvemtu pankūku, a.k.a. nomales miesta bodes picu. Mans gremošanas trakts par tādu izgājienu nebūt nav sajūsmā.

In other news, šodien piedzīvojām gadījumu iz dzīves - kopā ar tā saimnieku braucām skatīties dzīvokli iespējamas iegādes nolūkos, bet tur uz vietas atklājās, ka dzīvoklim jau pilnā sparā rit atslēgu nomaines process, jo, lūk, ņekaja Zoja, apgalvojot, ka ir īstenā dzīvokļa saimniece, to jau ir izīrējusi. Morāle vienkārša - neturēt tukšas apdzīvojamās platības.
Atliek vien cerēt, ka pa nedēļas nogali Rūdis nebūs paspējis mūsu mitekli izdot gribētājiem.

Tā kā es gandrīz vienmēr visu palaižu garām, gan jau, ka arī šis vairs nav nekāds jaunums, bet lai nu būtu. Vismaz man tas bija mazs vakara prieciņš.

Nuja. Bet lai nu kur, Ānē gan es dzīvot negribētu.