Un veselas divas dienas man bija istabasbiedrs. Ļoti jauka būtne, klusa, mierīga, pārsvarā sevī noslēgta un ne pārāk sabiedriska, nu, patiesībā diezgan pat līdzīga man. Vienīgais, ka man kāju mazāk. Palūk.

Šķiet, pagājšnakt kaut kur būšu pazaudējusi balsi. Pašlaik slinkums meklēt, gan pati atradīsies.

Dudū caur sētu atkal sarunājās ar kaimiņu kaķēniem, albatross no grila mēģināja aizstiept iesmu ar šašlika gabaliņiem, un mani mati vienmēr ir izteikti lokaināki pēc jebkura izmēģinātā matu taisnošanas līdzekļa.