Mati bija smuki un acu skatiens arī, bet nē, vispār nē.

Sasmējos, lai gan šķiet, ka paredzēts bija skumt. Tā kā vakar man bija "uznākuši ļaunie", šodien es tiku ļoti karaliski (un tikpat "neuzkrītoši", saprotams) ignorēta. Bērnudārzs, patiešām. Bet man toties uzsmaidīja garāmgājēji, un šodien es nemaz neiebildu.

Un atklāju, ka daži studenti vēl joprojām dzīvo maiņas apavu laikmetā, bet daži - bez uzvārdiem.

And note to self - nākamreiz jāsēž tālāk no Ono senseja.

"Stundiņu nosnausties" izvērtās par divarpus, bet tas labi, tas labi.