Nēnujā, bet man tagad škrobe uz krietnu laiku būs. Un tad vēl uzmācas tāda nesaprasta dzīves pabērna sajūta, ka neviens cits neizprot šīs situācijas nopietnību.
Visi par mani tikai uzjautrinās, bet nav smieklīgi. Deviņi dabūju, lai gan vajadzēja un gribēju 10. Un jā, var jau būt, ka man vienkārši ir akūts "gribubūtlabākais" sindroms.
Ha, nē, es neesmu mīļojamais tips; kožu, speru un skrāpēju, un morāli grauju ļaudis. Tagad drīzāk noderētu saldējums un karstā šokolāde kādas labas filmas pavadībā (and I'm already working on that, tā kā gan jau kaut kā).