Noskatījos visu Banshee (dudes, cik tur brīžiem ir fucking skaista vardarbība, āāā; sajūsmā spēju tik vien kā aizgrābti tirināties ar visiem saviem adīkļiem rokās) un vairs nezinu, kādā virzienā lai savas seriālkārās ačteles vērš, jo viss cits tagad tik pliekans, ka neaizgrābj necik un nemaz. (Nebaltām dienām gan vēl ir pieglabātas sešas vilkaču sērijas, bet tās nevar skatīties, jo tad vairs pavisam nebūs ko skatīties, un tam nu es it nemaz neesmu gatava. (Citiem vārdiem sakot, rōzā bambusa biksīšu stāsts, like, seriously.))

Visādi citādi šis ir mans pirmais brīvais pavasaris pēdējo, cik, sešu, septiņu? gadu laikā, un arī par šo faktu teju vai varētu sajūsminātās spazmās mesties, jo, ja tas nav viens pamatīgs iemesls svinībām, es pat nezinu, kas tad tas varētu būt. (Kinda like Christmas combined with your birthday, wrapped in unicorn bacon, sprinkled with fairy dust, served by a half-naked hot person of your choosing. In bed. It's that good.)