Well, kā saka, tough titties; ir atņirdzies (jā, atkal) mans dators, un izskatās, ka uz pavisam. Labās ziņas ir tādas, ka šoreiz cietais disks nav cietis, un līdz ar to ar visu savu digitālo iedzīvi varēju pārvākties uz vīra kunga stipri vien vairs neizmantoto un pagultē pamesto laptopu. Kas, protams, arī nav optimāli, jo te ir baismīgs bardaks (un uz desktopa mētājas tādi folderi kā "whores" (un nē, tas nav tas, ko varētu padomāt (tas, ko varētu padomāt, gan jau arī tepat kaut kur ir atrodams, bet man slinkums skatīties))), but hey, vismaz nav jādzīvo uz taba, esmu kopā ar visu savu mūziku un filmām un tiku pat pie visiem saviem bukmārkiem (un nē, nekādas gūgles kontu sinhronizēšanas nekad neesmu veikusi, līdz ar to šis ir ļoti pat atzīmēšanas vērts punkts). Īsāk sakot, varēja būt arī sliktāk.

Visādi citādi, esmu beidzot noskatījusies visu oriģinālo bondiādi (t.i., pirmos 40 gadus, jo Kreiga filmas neskaitās (because I say so and also because it's true)). Apkopojot krāšņākos iespaidus, varu pastāstīt, ka maģiskā frāze "sexual harassment" pirmoreiz tika pieminēta tikai 1995. gadā, pirmajām sešpadsmit filmām sākuma titru vizuālā dizaina autors ir viens un tas pats, balināti zobi parādījās tikai deviņdesmit devītajā gadā, un haizivju baseini nezin kāpēc ar 4:1 sasit piraiju baseinus. Also, pieļauju, ka Bonda fiziskā nespēja nepārgulēt ar visām viņa redzeslokā nonākušajām izskatīgajām beibēm, ir kaut kāda baisa patoloģija. Also, akšausmas, sviestaini lētie dialogi un, akšausmas, sviestaini lētie ļaunie.
Yes, it was all very awesome indeed.