Vai ne? Šitie paši hangergeimi - kamēr viss tas mīlasstāsta thing bija kā stratēģija - fine, whatever. Bet otrajā grāmatā jau aizgājis līdz "ohnoes, I care about Him-1" un "ohnoes, I care about Him-2", un vēl visam pa virsu "ohnoes, I want them both", nu for fuck's sake, you're sixteen, stop it. Kas par vainu būtu literatūrai, kur galvenajās lomās ir awesomīgas draudzības, kas - dare I say it - neizvēršas mīlas peripetijās?