Darbā visur tik draņķīgs apgaismojums, ka izvairos jebkādos spoguļos skatīties, a to no turienes nevis normāls cilvēks, bet gan trollis kaut kāds pretī skatās (jā, vai ne, apgaismojums vainīgs, ha ha).

Par troļļiem runājot, pagājšnedēļ kaut kā par sekojošo tēmu aizdomājos, un vakar, ko domājies, vīra kungs ņem un to pašu pasaka (un vai ta' nav viens riktīgs soulmeits) - Mumintroļļu grāmatas bija kaut kādi postapokaliptiski depresīvi un apspiesti trauksmaini gabali, nu īstens Beksinskis ar visām tām komētām, baltajiem zalkšiem un pamestajiem atrakciju parkiem. Tā vien skatos, ka būs kaut kad jāpārlasa.