Shelly -

OK, man arī žēl cilvēku, kuriem dzīve jāpavada ratiņkrēslā. Esmu empātiska būtne, un mans žēlums ir patiess.

OK, piekrītu, ka cilvēkam, kas ieņem augstu amatu, ir jāfiltrē, kā viņš izsakās žurnālistu klātbūtnē. Cimdars šajā gadījumā nefiltrē - kauns un negods viņam, pēdējo dienu pārslodze nav attaisnojums.

BET!!!! Šajā gadījumā, kad godātajam vēlētājam bija visas iespējas:
a)uzrakstīt iesniegumu, lai komisijas pārstāvji ierodas pie viņa sestdien mājās;
b)laicīgi pārreģistrēties balsošanai iecirknī, kurā var nokļūt arī ratiņkrēslā;
taču to vietā viņš izvēlas demonstrēt, cik ļoti tiek diskriminēts, tā ir kasīšanās pašas kasīšanāš pēc. Es sižetu neredzēju, bet zinu, ka vienā no "maniem" iecirkņiem viens ratiņkrēslinieks šādus protestus rīko uz katru balsošanu, un katrreiz tiek laipni lūgts izmantot kādu no iepriekšminētajām iespējām. Tā vietā viņš piedraud ar skandālu un dodas mājās. Un vēlēšanās pateikt šādam cilvēkam kaut ko asu man šķiet, ja ne attaisnojama, tad vismaz saprotama.

(Reply to this) (Thread)

Vienīgais, kas te jāžēlo, ir Cimdars, kas ir zaudējis stipri vairāk kā kājas.
Common, pat geji var maršēt pa ielām - bet invalīdiem jāsēž stūrī un jāraud. Skandālisti ir skandālisti, bet kādam ir laiku pa laikam jāpieceļas, un jāatgādina, ka visi šīs valsts pilsoņi ir līdzvērtīgi.
a) Sižetā tika stāstīts, ka mājās viņš nevar balsot, jo sestdien nebūšot valstī. Bet mājās var balsot tikai sestdien.
b) Par reģistrēšanos citā iecirknī - droši vien tiesa.
Par skandālu skandāla dēļ - putas nespļāva un liesmas neizvirda, lai gan sarūgtinājums, neapšaubāmi, bija. Viņš pat bija lūdzis, vai nevar izmest urnu pie viņa - nē, nevar, sauc uz mājām sestdien.
ps - man ir personiski iebildumi pret to, ka re, ja tu esi invalīds, tev automātiski jābalso mājās kā "slimam" - tas man izsauc sliktas asociācijas ar padomju gadiem, kad invalīdiem vispār bija tikai jāsēž mājās, un nebija, ko apkārt klejot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, urnas nedrīkst nest laukā no iecirkņa, tas būtu pret drošības noteikumiem. Un nebūs tik drīz mums visos iecirkņos uzbrauktuves. Diemžēl.

Un daudzos iecirkņos apgaismojums nav pietiekams, bet patiju programmas drukātas pārāk sīkā drukā, un veci cilvēki nevar izlasīt, viņi arī sūdzas - zvana Cimdaram un zvana telvīzijām. Un ir tantes, kuras sūdzas, ka iecirkņi iekārtoti skolās, kur šobrīd notiek eksāmeni, un viņām jāspraucas garām slikti audzinātiem skolēniem, bet skolu mācību pārziņi sūdzas, ka to nolādēto iecirkņu dēļ, nevar normāli izmantot telpas eksāmeniem. Un nacboli sūdzas, ka nepilsoņi nevar kandidēt un draud pieķēdēties pie iecirkņu durvīm. Nav cilvēka bez sāpes mūsu valstī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jau tu savā argumentācijā bīstami pietuvojies "jā, un dažiem sāp, ka netiek uz Rītiņu".
Nelasīju Tavu atbildi tik ilgi, jo negribu strīdēties, bet tagad man tāpat uzsita asinis. Mana darba pieredzīte valsts iestādītēs ir pietiekami maza, bet es skaidri esmu redzējusi, kā aiz visiem tiem papīru kalniem, normām un likumiem, kas liekas, nokrituši no debesīm akmens plāksnīšu veidā, tiek aizmirsts par it kā tak galveno rūpju objektu - cilvēku. Un stresojošais Cimdars, liekas, ir galīgi aizmirsis, ka vēlēšanas paredzētas nevis tāpēc, lai ievēlētu kaut kādus klaunus uzvalkos, bet tāpēc, lai tauta reizi pa četriem gadiem izteiktu savu gribu.

(Reply to this) (Parent)