Nu jau tu savā argumentācijā bīstami pietuvojies "jā, un dažiem sāp, ka netiek uz Rītiņu".
Nelasīju Tavu atbildi tik ilgi, jo negribu strīdēties, bet tagad man tāpat uzsita asinis. Mana darba pieredzīte valsts iestādītēs ir pietiekami maza, bet es skaidri esmu redzējusi, kā aiz visiem tiem papīru kalniem, normām un likumiem, kas liekas, nokrituši no debesīm akmens plāksnīšu veidā, tiek aizmirsts par it kā tak galveno rūpju objektu - cilvēku. Un stresojošais Cimdars, liekas, ir galīgi aizmirsis, ka vēlēšanas paredzētas nevis tāpēc, lai ievēlētu kaut kādus klaunus uzvalkos, bet tāpēc, lai tauta reizi pa četriem gadiem izteiktu savu gribu.