„Kur mana pārāk tālu aizsapņotā Tu? Kur Tava balss, kad vārdi nāk un nevar būt? Kāds ir Tavs vārds? Kur man pārāk tālu aizsapņotā Tu? Pamestā, kā lāse avotā, es Tevī plūstu tā, ka karstā vasarā, kā sapnī atvērtā šai krastā gaidītā par vēlu satiktā Tu mana savādā.”