Vienīgais, ko man šobrīd gribas, ir saritināties kamolā, apsegt degunu ar asti un atlūzt.
Lai vēl mazliet uzturētu sevi pie pilnas samaņas, ierakstīšu, ka šonedēļ biju uz "Kaligulu". Izrāde ir ļoti smaga, nebija jau tas Zābaciņš nekāds zelta gabaliņš, Ķesterim piestāv rokenrols un svečturiem aplīmēti džipi, bet Rēzijai Kalniņai ir briesmīgi pretīga balss (nezinu, vai tas bija tā speciāli iecerēts vai vienkārši kaut kā stulbi sanāca).
Tagad laikam atmetīšu kaunu un līdīšu pagulēt zem galda, pie papīrkurvja.