Shelly -

goda vārds es nesapņoju man pat tad bija pohuj

(Reply to this) (Parent) (Thread)

- Kas tevi tik briesmīgi sasita?
- A vakar gāju mājās, aptur mani bariņš jauniešu, taujā, vai es esmu Sidorovs. Saku "jā", un šie mani atsita. A man pohuj, es neesmu Sidorovs...

(Reply to this) (Parent)

es sapņoju par to, ka man uzdāvinās škoļņiku. vēlāk - žilitonu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik mīļi :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāteic, ka es savā biogrāfijā arī nevaru ierakstīt tādas atmiņas (kādas parasti ir deputatiem), kurās būtu kaut kāda sapņošana par brīvu Latviju. Man bija reāli forša bērnība un es nekad neizjutu, ka kaut kas trūktu un varbūt tāpēc līdz ne kam tādam neaizdomājos. Tolaik man bija jādauzās, jābraukā ar riteņiem, jāspēlē kariņš un jābrauc sencim līdzi ar bobiku pie zirdziņiem.

(Reply to this) (Parent)

es arī par to sapņoju bet tiku pie vecā bračkas orļonoka ar salauztu+sametinātu rāmi+izdrāztiem pedāļu ķīļiem a žiļitonu nācās pie kaimiņiem spēlēt
:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

orļonoks jau vēl kruta, salīdzinājumā ar mazo bērnu riteni, ko dabūju no brālēna, kad viņam ar manu bračku nopirka škoļņikus.

(Reply to this) (Parent)

šodien ar visiem draudzējos, tāpēc -- +1

atceros, visi šausmīgi smaka zem padomju jūga, īpaši bērni

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nesmaku jo es biju tas kas pirda

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja, pirdiens iet uz pretējo pusi

(Reply to this) (Parent)

nē nu bija arī pohujisti un tie, kuri slēpās aiz pohujistu maskas, jo baidījās no atklāsmes par viņu darbiem un nedarbiem.
tik mūsu pusē tā cerība bija dikti izteikta. omes nomirst negribēja, pirms nav sagaidījušas visu mūžu cerēto.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es biju tik mazs ka man tās pieaugušo problēmas bija pa pieskari

(Reply to this) (Parent)