Atgriežoties pie dzīves prozas - visu šo nedēļu es slimoju. Cenšos ignorēt priekšnieks-ir-dusmīgs kārtējās idejas par darba maksimālu optimizāciju, vazājos apkārt pa māju un, atbilstoši ārstes norādījumiem, dzeru zāles, tikai tāda sajūta, ka paliek aizvien sliktāk, nevis labāk. Pirmdien man likās, ka piektdien jau būšu uz kājām, šodien man sāk rasties aizdomas, ka varbūt piektdien man varētu atklāt kādu ķīniešu mēri vai ko tamlīdzīgu - ja turpināsies tādā pat stilā. Iespējams, ka ārstes ideja "iztiksim bez antibiotikām" nebija nemaz ne tik laba.