Šodien gribu ieķerties rakstāmgalda malā, cieši cieši, un palikt savā istabā. Negribu nekur iet. Labi ir te, visur citur būs tikai sliktāk, es to jūtu pavisam skaidri jau tagad.
Bet jāiet. Jāiet, un jārunā sliktu, jo labu runāt nebūtu īsti godīgi. Un tad vēl jāstrādā. Un tad vēl kaut kas jāizdomā, un visu laiku jāuzvedās inteliģenti un asprātīgi, un apzinīgi.
Vārdu sakot, vienas vienīgas problēmas, tikko kā tu atlaid rakstāmgalda malu. Negribu.