Es pavadīju sasodīti lielisku vakaru. Runāju, smējos un pirmo reizi kopš sabeigtās kājas es dejoju, dejoju kopā ar tominja_opiitis un affair, mežonīgi aurojot "mama, ja nemogu boļše pitj", ravena skaisto, miegaino un pārmetošo acu skatiena pavadīta, un jutos ļoti ļoti laimīga un mīlēta - tieši tāda, kāda es esmu.
Un man radās ļoti stipra vēlme pasūtīt dirst krietnu baru cilvēku, kam ar to nepietiek.
Visticamāk, tuvākajā laikā es to arī izdarīšu.
Un vēl man ļoti gribējās ticēt, ka ziemā es atkal slēpošu, ka es atkal to varēšu, un ka viss ar mani būs ļoti ļoti labi.
Pavadīju vīru uz darba rautu, aizgāju uz guļamistabu un šausmīgi eleganti nomaucos, ar baigo švunku un zodu tieši uz dīvāna apmales, tatu un rammstein dimdinot fonā. Paguvu tikai acis ieplēst aiz brīnumiem, ka kakls vēl vienā gabalā un puse mēles nemētājas uz grīdas. Tagad bažīgi taustu sprandu un meklēju čības, nav ko vienās zeķēs pa māju vazāties.
Traks var palikt no tās reklāmas.
Kaut kāds šarlatāns internetā (pardon - Pedagoģijas zinātņu un inženierzinātņu doktors datortehnikas specialitātē, profesors Juris Stabiņš) sola palīdzēt cilvēkiem sabalansēt karjeru, mīlestību un ģimeni. Bet šis pamācošais storijs par sekratāri, kas dzīvo kopā ar burkšķošu teoristu, kuru pat viņa pati uztver "kā slimu bērnu", lūk, esot "veiksmes stāsts". http://www.milestibagimenekarjera.c
Vai nu man ir vecmodīgi priekšstati par laulību vai par veiksmi.
Ja cilvēks man 10 reizes atkārto -
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
un
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tevi jau nemaz neinteresē, kā es jūtos,
tad vienpadsmitajā reizē mani tas tiešām uztrauks stipri maz.
To sauc par pašpiepildošajiem pareģojumiem jeb "iedod sunim sliktu vārdu un labāk nošauj viņu uzreiz".
Izrevidēju savu friendlisti un izmetu visus, par kuriem nevarēju atcerēties, kad un par ko bija viņu beidzamais puksts. Secināju, ka manā listē līdz šim droši veģetēja arī tādi keksi, kas neko nav rakstījuši vairākus gadus.
//starp citu, tas, ka cilvēks nav devis par sevi nekādu ziņu pāris mēnešu, vēl nenozīmē, ka viņš tevi neatfrendos, tikko kā tu būsi atfrendojis viņu. Doooh!
← Previous day | (Calendar) | Next day → |