Es pavadīju sasodīti lielisku vakaru. Runāju, smējos un pirmo reizi kopš sabeigtās kājas es dejoju, dejoju kopā ar tominja_opiitis un affair, mežonīgi aurojot "mama, ja nemogu boļše pitj", ravena skaisto, miegaino un pārmetošo acu skatiena pavadīta, un jutos ļoti ļoti laimīga un mīlēta - tieši tāda, kāda es esmu.
Un man radās ļoti stipra vēlme pasūtīt dirst krietnu baru cilvēku, kam ar to nepietiek.
Visticamāk, tuvākajā laikā es to arī izdarīšu.
Un vēl man ļoti gribējās ticēt, ka ziemā es atkal slēpošu, ka es atkal to varēšu, un ka viss ar mani būs ļoti ļoti labi.