Shelly - December 5th, 2005

Dec. 5th, 2005

07:23 am

Vai nu man rēgojas, vai nu zūd komentāri. Ne visi, bet daļa. Teiksim, vakar es biju pilnīgi pārliecināta, ka pie mana priekšpēdējā, friends-only puksta bija komentējis arī [info]justs, [info]ezic un [info]teja. Un tagad to komentāru tur nav. Varētu jau pieņemt, ka augstāk minētie ir pret mani sazvērējušies un nolēmuši vairs nerunāt, tāpēc komentārus izdzēsuši. Bet es tur neatrodu arī tos savējušos, kurus [info]justsam un [info]ezicsham rakstījus kā atbildes. Vispār tur vairs nav nekādu beidzamo komentāru.
Nē, es, portams, pieņemu, ka varbūt nekādu komēntāru nebija, vienreiz dzīvē es, jāatzīst, esmu pat nosapņojusi e-meilu par izmaiņam darba noteikumus un sāku strādāt sakarā ar jaunajiem, bet pēc tam tāds meils nekur vairs nebija atrodams un visi par mani traki brīnījās. Bet Jūs tak tur komentējāt, ja?
//Un tagad, pēc nepilnām trim stundām, atkal ir visi komentāri. Mistika.

(Leave a comment)

08:29 am

Dienasgramata ielicis burvīgu stāstu par vāverēm, kas Krievijā metušās lejā no koka un izķidājušas suni. Šis stāsts sit man pa nervu stīgām un atraisa manī visradošāko un zemiskāko, kas cilvēkā vien ir.
Es tīri skaidri varu iedomāties, ka nākamais gadījums, par ko ziņos ziņu aģentūras, masu mediji un dienasgramata, būs tāds, ka es nokodīšu un izķidāšu mūsu reklāmas konsultantu Juri. To pašu krietno kareivi Šveiku. To pašu, kas liek man domāt, ka lūrēšana aiz krūštura nav pats sliktākais, kas ar jaunu dāmu var notikt darbā - slepena lūrēšana manā datora monitorā ir daudz ļaunāka. To pašu, kas staigā apkārt pa biroju un bez brīdinājuma šāviena uzdod jautājumus stilā "cik svešvalodās tu vari pateikt "labrīt?" es jūtos izsmēlies" līdz tu pajautā, vai viņam patiešām nav ko darīt un kolēģe uzbļauj, lai nesēž pie nodaļas priekšnieces datora - viņai tas traki nepatīk.
Es jau gara acīm skaidri redzu, kā viņš slepus man pielavās no aizmugures, kā viņš to parasti dara, un sāk riet, es lūru uz viņu caur matiem (lasi: "zariem", kā vāvere) un tad  bez brīdinājuma lecu no krēsla un izķidāju viņu. Un kad es ko tādu iedomājos, pirmdiena uzreiz izskatās labāka.
Vai varbūt es varētu iegādāties tādus mazus, uztrauktus, izsalkušus dzīvnieciņus? Es iedomājos - Juris pielavās, atver muti, bet tad atveras arī durvis, un es ar karodziņiem kā lidlaukā norādu vāverēm virzienu uz svaigu gaļu. Vāveres metas viņam virsū un ļoti ātri viss ir beidzies, Jurim pat nebūtu pārāk jāmokās. Galu galā, viņš ir tāds paresns puisis, noteikti daudz labākas pusdienas un lielāka olbaltumvielu deva nekā čiekuri vai viens kaulains sievišķis ar karodziņiem.
Man tas pat varētu izdoties. Man un vāverēm.

(6 comments | Leave a comment)

04:38 pm

Vot tagad es, dumjā sardīne, kas jau nedēļu nav pīpējusi, esmu saspiedusies uz ideju, ka vajag nopirkt tās izreklamētās beznikotīna cigaretes "Honeyrose". Tikai atrodas viņi kaut kur pilnīgos laukos Kastrānes ielā, un pēc apraksta spriežot, smird drausmīgi. Pīpēt āboliņu, malvu un augļu sulu ar 6 mg darvas ir galīgi garām, saki, ko gribi. Bet citādāk tas viss beigsies pavisam slikti. Prozas lasījumi ar "cirvi, pakaries šajā kafejnīcā" arī nāk virsū.

(42 comments | Leave a comment)

07:38 pm

Es šodien visu dienu rakstu eseju skolai. Precīzāk, pārdrukāju no lapiņām uz datora grāmatas konspektu. Tās pašas grāmatas, kuras 500 lpp man īsināja laiku slimnīcā veselu nedēļu. .Šobrīd esmu uzdrukājusi kādas 8lpp 12 fontā bez atstarpēm un ar mazmazītiņām atsaucītēm. Un vēl kāds strēķis ir.
Pirms kādas stundas es sāku lamāties.
Un nupat jau ir tālu, ka mani pārņēma milzīgs mīļums pret autoru. Iedomājies, es te stenu lasot un rakstot, bet viņš, nabaga zaķis, to visu ir arī rakstījis. Un tad nāk visādi ņergas un nevar cilvēka mūža darbu novērtēt.
Iespējams, es tāpēc esmu vienmēr tik labi mācījusies - man ir ļoti laba iztēle un briesmīgi žēl visus tos, kas varētu gribēt, lai es mācos, visus tos, kas māca aiz tīrākās sirds, un galvenais, aiz visai augsta intelekta, un kuriem visu laiku nākas saskarties ar tādiem ķepraušiem un jēlnadžiem, kas paši nesaprot, ko dara mācību iestādēs un priekš kam tas vispār vajadzīgs, un tā visa sanāk tāda pērļu bārstīšana hrjuk-hrjuk.
Nē, grāmata ir tiešām jauka, un es sabrukšu tikai tad, kad visu pabeigšu. Kliford, es par tevi.

(8 comments | Leave a comment)
Previous day (Calendar) Next day