07:55 pm
Un ja no dzejas atpakaļ pie prozas, vai pat vēl zemāk - pie pavārgrāmatām, tad pats jocīgākais produkts, ko man kā jaunizceptam gaļēdājam ir izdevies atklāt, laikam ir "zemnieku gaļa". Katrs tirgotājs zem šīs šiltes paliek ko pilnīgi citu. Tas ir taisni pārsteidzoši. Viens kā "zemnieku gaļu" tirgo lielformāta pusžāvēto desu, cits - šķiņķi, vēl kāds, iespējams, varētu tā iepakot vistu kājas.
a ko, zemnieki nav izvēlīgi!
| From: | shelly |
Date: | February 8th, 2012 - 08:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tas man atgādina TV sižetu par tirgu Krievijā, kur tika testēta zivs, ko pārdeva, šķiet, kā tunci vai mencu - izrādījās, ka patiesībā tā ir haizivs (!). Pārdevējas sejas izteiksme bija pilnīgi lieliska.
Zemnieku gaļa vispār ir kanibālisks nosaukums.
Agrāk padomjlaikā bodēs bija "komisijas gaļa". Liekas, tas varēja nozīmēt gaļu no privātiem piegādātājiem...a varbūt nē.
Nu i žurnālī "Dadzis" bija Bērziņa karikatūra: liels skatlogs ar "komisijas gaļu" un žēli raudoša mollīga sieva. Paraksts "Ak, mīļie, mans vecais tak ar bija tajā komisijā!" (pārstāsts aptuvens)
šis man atgādina kā es vienu amerikāni aizvedu pusdienās Pie Kristapa kunga. no visiem ēdieniem viņam visiespaidīgākie likās palēkie zirņi 'in the taste of peasant'. zemnieka gaumē latviski jau protams skan labi, bet diez vai restorāna saimnieki bija domājuši ārzemniekiem servēt zirņus ar zemnieka garšu :D
From: | nure |
Date: | February 9th, 2012 - 10:38 am |
---|
| | mans pēdēja laika hīts | (Link) |
|
ir zemnieku olas, ko pārsteigums pārsteigums ražo neviens cits kā "Rīgas miesnieks"