Shelly -

noskatījos sižetu. Par vestēm un stekiem stāsta bērns, kas TRENĒJAS jāšanas sportā, turklāt saka, ka vestes, ķiveres un steki vajadzīgi, mācoties lēkt. Pēc analoģijas - kājstarpes aizsargs arī ir vajadzīgs tad, kad trenējies attiecīgajā cīņas sportā, nevis tad, kad ar brāli grūsties viesistabā, ar ko varētu salīdzināt jātnieku-sportistu nodarbības un parastu izklaides izjādi zirga mugurā.
Nākamreiz zirgu nomām pie saviem sludinājumiem analogi amerikāņiem, kas mikroviļņu krāšņu instrukcijās iekļauj punktu "nežāvējiet tajā bērnus un mājdzīvniekus", būtu jāpieraksta: "zirgs nav klubkrēsls, no tā var arī nokrist".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Sižetu neesmu redzējusi.)
Nav jau runas par to, ka jāšana ir saistīta ar risku (tas ir acīmredzami), bet par to, ka, ja šo risku var samazināt, valkājot ķiveri, instruktoram ir jāparūpējas, lai tā tiktu valkāta. Analoģiski braukšanas instruktors nedrīkst ignorēt, ka neesi piesprādzējies, pat ja tu pats jau zini, ka jāpiesprādzējas, utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man rodas jautājums - vai tu pati kādreiz esi jājusi ar zirgu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, turklāt bez ķiveres, bet ar šo diskusiju tam nav sevišķi liela sakara. Tāpat arī bērnībā braucu nepiesprādzējusies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad varam diskusiju vienkārši beigt, jo es tāpat spriežu kā divreiz no zirga kritis cilvēks, kam arī priekšā un aiz muguras ne viens vien un ne vienu vien reizi no segliem ir izgāzies, un par ķiverēm nekad nav bijis ne pīkstiena, obligātais inventārs - cimdi (lai nav rokas tulznās), zābaki (lai zirgs nenomīda kāju).

(Reply to this) (Parent)