Ar filosofiju atšķiras.
I un B pārsvarā tiek uzskatīti par vizuālajiem tagiem vizuālie tagi, ar kuriem var tekstu sākt zīmēt un krāsot teksta vidū. - tb teksts plānots nebija, nekāda īpaša iemesla nav, bet nu sagribējās to slīpo vai to resno burtu.
Strong un Em (emphasis) savukārt ir funkcionāli tagi, kurus lieto vietās, kur teksta izcēlums spēlē kādu konkrētu funkciju -pie tam, ja nu pieejam pavisam korekti - tādu funkciju, kurai nav kāda cita, precīzāka apzīmējuma. (Piemēram, virsrakstiem nevajag lietot strong, virsrakstiem ir paredzēti attiecīgā līmeņa H1-h6. Citātiem nevajag lietot EM citātiem ir paredzēts Q, cite un blockquote etc)
Nu un lai visu padarītu vēl nesaprotamāku, svaigākajās definīcijās semantiska nozīme ir arī I un B. Tiem gadījumiem, kad konvencionāli tiek lietots kursīvs, bet teksta funkcija nav uzsvērums/gadījumiem kad parasti tiek lietots trekns teksts, bet teksta gabaliņa funkcija nav spēcīgs teksts. - rekomendējot katru reizi tagā aprakstīt kāpēc nu tu tā šoreiz esi I lietojis. Tur, lai atvieglotu tekstu lokalizāciju uz visādām dīvainām valodām, nomainīt konkrētas funkcijas prezentāciju tekstā visam vienlaicīgi , neredigējot katrā vietā atsevišķi un tā tālāk.
Vienkāršo rakstot tekstu savā cibā nekādas būtiskas atšķirības nav. Tas, ka kādam ir cibas stilā nodefinēts, ka emphasis rādās nevis kā 'tāds pats teksts tikai slīps' , bet pavisam , ka tev par to vajadzētu īpaši uztraukties. Arī I tagu var stilā pārdefinēt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}