Shelly - Par politiku un mīlu

10:27 pm - Par politiku un mīlu

Jā, viens vecāks stāsts no šīs nedēļas sākuma, ko nepastāstīju, bet kas man ir jāpastāsta, ir, kā dabūjusi savas tiesības, skrienu pie Dārgā, kritīšu ap kaklu un aiz laimes raudāšu, brauksim mājās, bet pieturā nācās piepauzēt, uz braucamās daļas stāvēja kāds tips ar mikrofonu, uz ietves stāvēja kameras vīrs, viņus sargāja apsargi, kas kavēja garāmgājēju iekļūšanu kadrā, bet mēs ar Dārgo stāvējām katrs savā filmēšanas trupas, piedodiet, grupas pusē, un nevarējām saprast, kur lai tagad liekas, pa aizmuguri nevar, tur ēka, pa priekšu arī nevar, tur kadrs, bet prātošana nebija gara, tūlīt vietā, kur bija stāvējis vīrs ar mikrofonu, piebraucu Milzīgs Melns Mersedess, no tā izkāpa Valdis, Valdis, tas, kas D., nevis tas, kas Z., un vēl pāris miessargi, kuri mūsu kuslos pārvietošanās mēģinājumus izrāva ar sakni, kā teica Dārgais, viņam bija sajūta, ka dabūs ar kāju pa vēderu, ja ies vēl soli, par laimi, Valdis pazuda pirmajās durvīs, un vīri melnā - līdz ar viņu, Dārgais beidzot pārvarēja pēdējos metrus, es beidzot apskāvu viņu, gan neraudāju, bet diezgan skaļi teicu: "Un par šito mēs atdevām savas balsis".
Kameras vīri uzreiz metās mani filmēt, tagad droši vien iekļūšu kādā propagandas filmā kā deklasēts elements, bet nu skaidrs, ka laiki, kad Valdim varēja krist ap kaklu un saukt "ai, lācīt, ai, lācīt," ir beigušies, un beigušies neatgriezeniski.