Shelly -

Sep. 1st, 2010

07:32 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

[info]mazeltov bija uzdevusi labu jautājumu par jautājumiem, kas kaitina. Es uzreiz atzinos, ka mani kaitina visi jautājumi par to, kāpēc man joprojām nav tiesību. Un vēl nenormāli kaitina, ja es skrienu pa ielu, mēli izkārusi, no vienas briesmīgi svarīgām darīšanām uz citām, apkrāvusies kā ēzelis, kad man piezvana kāds labvēlīgs cilvēks jauki pačalot un laipni paprasa:
- Nu, tu jau tagad to vien dari, kā sapņo par to, cik labi būs jaunajā darbiņā, ja, darāma jau nekā nav?
(goda vārds, vakar tieši tā arī notika. Cilvēks, kas to pajautāja, ir ļoti jauks, bet pilnīgi noteikti no citas pasaules)
(protams, es apzinos, ka justies aizkaitinātai par kaut ko tādu ir pilnīgi iracionāli, totāli, bet tas nemaina manas emocijas).

(1 comment | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]vacatio
Date:September 1st, 2010 - 03:17 pm
(Link)
Manai mammai ir paradums darba pusdienlaikos man zvanīt. Un katru dienu, kad es atbildu, ka esmu aizņemta /mazgāju grīdu, esmu nokrāvuses ar audumiem vai tml, viņa izbrīnīta prasa "Ja?"/ Un nu nekādi man neizdodas cilvēkiem ieskaidrot, ka arī tie, kas bez darba ir aizņemti. Un ne mazāk kā tie, kam darbs.
(Reply to this)