Shelly -

Jā, un, kad viens no viņiem nomirst, tikai tad tu saproti, ka viņi patiešām nav mūžīgi, un no tā brīža kļūst vēl skumjāk. Un es tieši vakar domāju, ka vajadzētu kaut kā prast pateikt mammai, cik man svarīgi tas, ka viņa vēl ir. Lai nerunā tās muļķības par būšanu uz kakla un tamlīdzīgi. Jo pēc tam es būšu pavisam viena un par kārtu tuvāk galam. Bērni un vīrieši ir pilnīgi cita kategorija, lai gan, protams, laime, ka viņi ir.

(Reply to this) (Thread)

kad tēvam diagnosticēja vēzi, nupat nesen, es viņiem abiem ar mammu tā arī pateicu, lai neuzdrošinās mirt nost. es neesmu gatava iztikt bez neviena no viņiem. es gan labi zinu, ka nekad nebūšu, tomēr to es nepateicu.

par tām skumjām, jā tā ir.

(Reply to this) (Parent)

mani arii biedee tas "pavisam viena". man nav ne braalju, ne maasu un tad, kad aizies mani vecaaki, nebuus vairs neviena taada, kura atminjas un varbuut pat sajuutas paarklaajas ar maneejaam, ar ko ir buuts kopaa no mazaam dienaam. tapeec es ljoti priecaajos par to, ka mani beerni ir viens otram, un dievs dod, lai vinji laikam ritot neattaalinaatos viens no otra, es centiishos vinjiem to iemaaciit, cik tas ir svariigi.

(Reply to this) (Parent)