Jā, un, kad viens no viņiem nomirst, tikai tad tu saproti, ka viņi patiešām nav mūžīgi, un no tā brīža kļūst vēl skumjāk. Un es tieši vakar domāju, ka vajadzētu kaut kā prast pateikt mammai, cik man svarīgi tas, ka viņa vēl ir. Lai nerunā tās muļķības par būšanu uz kakla un tamlīdzīgi. Jo pēc tam es būšu pavisam viena un par kārtu tuvāk galam. Bērni un vīrieši ir pilnīgi cita kategorija, lai gan, protams, laime, ka viņi ir.