nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[11 Mar 2014|04:31pm]
Man te spellčeks piedāvā nomainīt ciparu un burtu kombināciju 2182-300-00E uz DO-OR-DIE. Alternatīva ir vēl interesantāka:

Not found: 2182-300-00E

Change to: DO-OR-DIE

Suggestions:
DO-OR-DIE
UNATTRACTIVE

I wonder.
post comment

Near Miss [04 Mar 2014|05:16pm]
Ai, es šodien japānim nosūtīju tulkot ķīniešu tekstu. Respektīvi, es biju atzīmējusi ar dzeltenu, kas tur ir jātulko no vācu mēles, bet pārējais bija iekš tiem hieroglifiem. Nu, jā, un tie hieroglifi bija ķīniešu, nevis japāņu. Bet kas ir pats brīnīgākais - tak viņš man arī iztulkoja un nesacīja ne vārda, ko viņš domā par mums, muļķa eiropiešiem.
Es zinu, aiz kam tā. Tas tāpēc, ka es šodien Rimi, gaidot rindā pie ātrās kases, sodījos par jautrajām kundzītēm, kas stāvēja man priekšā. Viena bija aizmirsusi, ka viņai ir sešas preces, nevis četras, un kopā ar kasieri jautri par to hihināja, bet cita, kas jau lasīja savas mantiņas somā, atdeva kasierei kāda pircēja aizmirsto šokolādi. Ūūūn tad viņas visas pulciņā hihināja vēl jo aktīvāk un nolēma, ka šodien tāda sajaukšanas un aizmiršanas diena. Kā tad, drūmi nodomāja negaisa mākonis, respektīvi, es, pašas jūs esat aizmirseņi, es neko šodien tādu īpašu neesmu aizmirsusi vai sajaukusi. Un tad es atgriezos ofisā un pēc kādas stundiņas konstatēju tātad, ka es esmu izdarījusies taisni tā, kā tur augstāk rakstīju.
Es izlēmu, ka norakstīšu šo kaunu prom no sevis - tā kā nopublicēšu te un aizmirsīšu, punkts. Tak vēl jau paliek jautājums par to, kā man japānim iedot īsto tulkojamo tekstu.
*Labi, nē, nevajag te mānīties. Es to tekstu jau sen viņam iedevu - pavadībā ar izjustu e-pastu, kur es sodos par savu neizdarību un ļoti lūdzu, vai viņš, lūdzu, varētu, lūdzu, iztulkot īsto tekstu, lūdzu. Tad manīs.
6 comments|post comment

[28 Feb 2014|07:54pm]
"Pasaulē, kur starp galda piederumiem ietilpst neliels rīks, ar ko salauzt ledu dzeramajā kausā, cilvēks iemācās novērtēt karstu alu."

/U. le Gvina Tumsas kreisā roka/
post comment

[27 Feb 2014|11:29pm]
Nupatiņās apmaldījos Erenrangas pilī.
Torņakalns, nākamā pietura Atgāzene.
[Tell me, kā var izdomāt tādu vārdu kā Atgāzene?]
6 comments|post comment

Par hobitiem un pīpeszāli [17 Feb 2014|10:47am]
Piektdien vakarā man ļoti romantiskā kārtā tika piedāvāts beidzot skatīties Hobitu, kam es uzliku veto, jo, protama lieta, Hobits tiks skatīts ar pilnu galdu dažnedažādu gardu hobitēdienu un dzērienu un spalvainām kājām, respektīvi, Hobits ir pelnījis savu pasākumu. Bet tad beidzās piektdiena un pienāca svētdiena un neviens no parastajiem hangover foods neparko nederēja, tāpēc es pieslējos no dīvana un tiku līdz veikalam, kur apsagādājos ar ingredientiem Day After Yesterday tom kha zupai. [Vispār tas ir kaut kas grandiozs - uzliek, tātad, vārīties vistu, maķentiņ pagaida, nogriež mazu guni un, atstājot kastroli otra dīvāna veģetācijas pārstāvja aizbildniecībā, dodas uz veikalu. Kad ir atpakaļ no veikala, vista un buljons ir so gatavi!]
Tad nu pēc tam, kad bobsleja pavadībā tika darīts liels gods zupai, es sapratu, ka ne uz ko citu nemaz vairs neesmu spējīga, kā tikai skatīt kādu filmu. Un tad es metu mieru savam hobitu plāniņam un sacīju, ka Once upon a time there lived a hobbit.
[Mēs gan nenoskatījāmies līdz galam to pirmo Hobitu, vēl kādas minūtes četrdesmit palika, bet tas, ko noskatījāmies, man patika ļoti.] Es gan nesaprotu, kāpēc dižajie taisa samitu un spriež lietas, bet priecīgi berzēju ķepiņas, klausoties, kā Sarumans rāj Gendalfu kā tādu nogrēkojušos brāļadēlu. Rūķi ir pavisam citādi, nekā biju iedomājusies - bet kamēr viņi izskatās pēc Džeka Sperova un jauneklīga Gimlina apvienojuma, dariet tā vēl. Vispār jā, man tiešām ļoti patīk. Tas ir tā kā ilgi, ilgi skumt, ka viss Gredzenu pavēlnieks jau ir redzēts tik daudz reižu, bet te - lo un behold - še tev vēl, skaties, bērns, un priecājies.
2 comments|post comment

Par romantiku [14 Feb 2014|02:58pm]
Šampanietis un kurpītes, phe. Man nāk patiesas V-dienas īsziņas, kur tiek sniegta jaunākā informācija par aktuālajiem notikumiem Sočos - no rīta par hokeju, tagad par skeletonu. Nav pat jāmeklē teksta tiešraide - par mani rūpējas.
1 comment|post comment

[11 Feb 2014|04:42pm]
Mums te senāk bija viens priekšnieks, tāds ļoti jauks puisis no kādas netālas ziemeļu kaimiņzemes. Viņš vairāk nekā desmit gadu bija strādājis daždažādās Eiropas valstīs par ceo, dzimtenē tikai reizēm paviesojoties. Vai nu viņš bija krietns darbaholiķis vai arī viņam tiešām nebija nekā cita, ko darīt, bet viņš darbā vienumēr bija pats pirmais un, kad mēs te uz deviņiem pieklīdām, izskatījās, ka ir te nakšņojis, un palika pats pēdējais - un no viņa saņemtie e-pasti itin bieži bija ap kādiem astoņiem, deviņiem vakarā. Pirms darba un reizēm arī pēc viņš gāja uz sporta klubu. Nu, lūk, un šādā režīmā dzīvojoties, viņš mūždien izskatījās ne pa jokam pārguris - rītos viņam bija pavisam sarkanas, sarkanas acis, kaut defaultā tām bija jābūt tik zilām kā viņa dzimtenes daudzajiem ēnu un purvu ieskautajiem ezeriem, bet seja tāda pelēka, pelēka. Viņš nekad nebija citāds kā ļoti, ļoti pieklājīgs, mierīgs un solīds, neskatoties uz to, cik sarkanas bija acis. Bet jā, pirms kāda pusotra gada viņš paziņoja, ka beigšot māžoties - brauks mājā un dzīvos vecvecāku namā, kur krāsos žogu, izbūvēs pagrabu un ēdīs lācenes. Un viss.
Ne pārāk forši ir tas, ka tādās dienās kā šī - un pagājšnedēļ kādās divās vai trīs un pirms tam arī un atkal - es, raugoties spogulī, redzu tās viņa acis savā sejā. Ok, ok, varbūt ne tik vikingu zilā krāsā, bet tikpat sarkanas, nogurušas un kaut kādas korporatīvās steigas apsēstas.
4 comments|post comment

Vārduļošana: Par bārgājieniem un uzdzīvniekiem [06 Feb 2014|11:47am]
Ir tādi daudzi traki interesanti vārdi, kas ir salikti kopā no diviem citiem vārdiem tādā īpatnā veidā. Šādi vārdi ir, piemēram, pikselis, mēstule, Tanzānija un smogs [ne jau hobitpūķis, bet sliktais gaiss]. Tanzānija ir Tanganjika + Zanzibāra, pikselis - picture element, smogs - smoke + fog, mēstule - mēslu vēstule :] un tamlīdzīgi. Un, mind, tie nav salikteņi, jo te ir cita vārddarināšanas mehānika.

Šādus vārdus dēvē par portmanteau vārdiem. [Jo portmanteau bija tāds liels, vertikāls čemodāns, kam vienā pusē bija vieta, kur stāvus iekarināt uzvalciņus, bet otrā - parasts nodalījums visādām citādām mantām, tur, salocītām drēbēm un zobubirstēm. Apzīmējumu portmanteau šādi izveidotiem vārdiem ieviesa Alises Kerols, skaidrojot viņai, kā saprast tādus vārdus kā, piemēram, 'frumious', un sakot, ka tie ir kā tas čemodāns, kur divas funkcijas/nozīmes saliktas vienā.] Vācieši lingvistiskā pūrisma uzplūdā gan savulaik atsacījās ielaist valodiņā atkal jaunu aizguvumu un apzīmējuma portmanteau vietā tā arī sacīja - kofervārds. Šādu vārdu veidošanas tehniku dēvē par blending jeb sapludināšanu, par vārdu krustošanu - kad no diviem vārdiem tiek paņemtas daļas gan no formas, gan nozīmes un saliktas kopā, izveidojot vārdu ar jaunu, bieži unikālu nozīmi. Bet pašu vārdu sauc par amalgāmu vai blendu, [vai frankenvārdu, vai teleskopvārdu].

( Dajoš vēl vārduļošanu. )
16 comments|post comment

[05 Feb 2014|10:44pm]
what's your favourite word dearie
is it wee
i hope it's wee
wee is such a nice wee word
post comment

[05 Feb 2014|11:22am]
Ik reizi, kad ekselis man saka, ka tūdaliņ es piedzīvošu 'minor loss of fidelity', es: 1) sāku domāt par neuzticību, krāpšanu, skandālu, Privāto Dzīvi, šķiršanos, bože moi, un nesaprotu, kas ekselim ir laulātais draugs vai draudzene; 2) domās pasūtu viņu tālu un saku, jē, giv mī mōr, ok.
2 comments|post comment

[04 Feb 2014|03:53pm]
"Mazajā cilvēkā" bija divi tie ļaundari, nu, kidneperi, kas bija nolaupījuši Maksīti, lai nogādātu viņu bagātajam senjoram Lopesam Dienvidamerikā. Viens bija slīpētais Bernhards ar ledusskapja balsi, operācijas smadzenes un virzītājspēks, bet otrs bija žūpa Oto, kas katru mīļu dieniņu pieļurbājās un kam bija grandiozs zods, tāds milzīgs un izvirzīts uz priekšu.
Nu, ja, es viņus abus tikko redzēju uz ielas, tepat netālu no Viesturdārza.
6 comments|post comment

[27 Jan 2014|12:46pm]

Man no Trīs musketieriem vislabāk patika tās četras nodaļas, kur viņi visi pirms došanās uz Larošelu veica dažnedažādus pasākumus, lai sameklētu sev visu musketierim vajadzīgo ekipējumu, tur, zirdziņu, seglus, drānas utt. Mani valdzināja tieši šo paņēmienu dažādība un visu četru kungu atšķirīgā attieksme pret pasākumu.

Aramiss saņēma naudiņas pa pastu no kādas no savām noslēpumainajām mīļākajām, Atoss sēdēja mājās, triepa iekšā vīnu un bija drošs, ka ekipējums pats pie viņa atnāks, d'Artanjans pārdeva gredzenu un sarūpēja ekipējumu sev un Atosam, bet Portoss gāja ciemā pie prokurora ar viņa daudzajiem badīgajiem skrīveriem, jo cerēja izdabūt ekipējumu no prokurora madāmas, kuru, aptuveni citēju, bija savaldzinājušas musketiera lepnās ūsas.

Tā ja, viss šitais man patika labāk par d'Artanjana apmātību ar milēdiju, triekšanos uz Londonu, kauliņspēles aprakstiem un kardināla viltībām. Bet nu, Robinsonā Krūzo man vislabāk patika tās lappuses, kur viņš aprakstīja, ko viņš ir sastiepis mājās no kuģa vraka. Tas bija saraksts, jānudien, īsts saraksts, kur bija uzskaitītas naglas un tabakmaki, graudi un drēbju gabali, āmuri un citi štrumenti, un tā vairāku lappušu garumā. Varbūt man patiesībā vajadzēja kļūt par, nez, kā sauc to, kas vislaik tikai taisa inventarizācijas? Bet vispār es tiešām vienu brīdi apsvēru iespēju studēt par bibliotekāru.

14 comments|post comment

[25 Jan 2014|03:54am]
Saistību atruna, ja.
Man tiešām šķiet, ka es neesmu normāla. Visi citi sen ir izpildījuši visa veida galda spēļu, alkohola, dzeršanas un ēšanas normas, bet es te vēl klīstu apkārt. Nepietiek ar to, ka es klīstu apkārt. Es esmu netā un man gribas ēst!!
/Sameklēju gabalu fuet./
Patiesībā man nevis gribas ēst, bet gribas tieši fueti - ir jāprot atzīt atkarību četros naktī uz sestdienu. Atzinu. Apēdu. Jūs man palīdzējāt, paldies. :]
post comment

[22 Jan 2014|11:30pm]
Es biju Čomskī! Es biju Čomskī!! Paldies, [info]dzeina!
7 comments|post comment

[21 Jan 2014|01:58pm]
Es šodien jau divas reizes "Kindly let me know" vietā esmu uzrakstījusi "Kindly let me kmow". Vai caur mani kas runā? Vai es esmu kāda nelaiķa zālespļāvēja šīszemes nospiedums un kādā idilliskā angļu mazpilsētā šobrīd ir savākušās krellēm nokārušās tantiņas, kas, rokās sadevušās, izbolītām acīm mēģina sazināties ar aizsaulē aizgājušo Pīteru? Vinstonu? Deividu?, bet tā vietā uzkuļas runīgam zālespļāvējām, kura medijs savukārt esmu es?
Vai varbūt tas tāpēc, ka vakar skatījāmies spēli ar Nuggets, kur par galveno treneri dienē Maurice Cheeks un ko amerikāņu komentētāji, protams, dēvē par Mo, respektīvi, (mou) vai (məʊ).
1 comment|post comment

[19 Jan 2014|07:00pm]
Ha, un es vēl vakar biedram [info]hotai teicu, ka lielajam Oskaram šosezon neiet. Zelts, draudziņi, zelts.
3 comments|post comment

[19 Jan 2014|08:59am]
Mīļo pasaulīt, cik jocīga sajūta ir pamosties tēvsmāmiņas mājās.
post comment

[17 Jan 2014|11:54am]
Nu, labi.
Vakar ievēlos mājās krietni vēlu, jo darbdienu šopingotāji par izpriecām maksā ar 'atnācu mājās - jau jāiet gulēt' sekvenci. Tā nu es tur sprinģoju apkārt, miklām acīm vēros uz savām jauniegādātajām mantiņām un izspriedu, ka jātaisa vaļā kāds vīns, nu, lai tās klozītes labi nēsātos. Tā arī izdarīju, bet vīnošana un gulētiešanas atlikšana nozīmē to, ka derētu iedot kādu nieciņu gaismas un siltuma arī bruņurupucim, kas visu dienu nodzīvojis Naktssardzes cienīgā pelēcībā. Ieslēdzu bruņurupuču lampu, sameklēju pašu zvēru [bija nolīdis bruņurupuča istabā zem radiatoriem] un noliku zem lampas, lai sildās.
Nebija prāta darbs. Rupucis pasildījās, pasildījās un izlēma, ka ir īstais laiks mazam sprintiņam pa pasauli - gaisma un siltums viņai brīnumaini ātri atgriež dzīvesprieku un kustīgumu. Tā nu viņa vienreiz apgāja ap dzīvojamo istabu, vēlreiz un tad vēlreiz. Es jau tikmēr biju izfēnojusi matus [jo mazgāt matus no rīta ir pure evil] un izdzērusi savu vīna glāzi - un tas ir kaut kas, ņemot vērā, ka vīnu es leju tādos puslitra tilpuma pokālos, ne pilnu, protams, bet tā vai tā. Tā nu rupucis tur staigalēja visur kur un grabinājās, bet es raizīgi sodījos, ka nu gan to zvēru neparko nevarēs dabūt gulēt. Ietūcīju viņu rupuča stūrī, izslēdzu gaismas - sak, guli nu. Ha! Pēc dažām minūtēm tumsā un klusumā sākās aizdomīga skrapstināšanās, rupucis skaidri lika saprast, ka nekādas gulēšanas te nebūs un rīkojās uz dažādu aktivitāšu turpināšanu. Bet nu, vīns ir cilvēkam draugs, tā nu es nedevu ne pieci, ja grib, lai staigā, un gulēju nost.
No rīta iepriekšminētā īpatņa atrašanās vieta tika konstatēta aiz skapja.
12 comments|post comment

[16 Jan 2014|11:04pm]
Pirmo reizi tā pa īstam, īstam novērtēju janvāra atlaides. Kaut kā nebija sanācis ievērot, ka daudzviet tās ir pat itin ievērojamas.
Lai nu kā, es atkal pārliecinājos, ka man vislabāk patīk iepirkties vienai. Paklīdu pāra stundas pa veikaliem, visko mērīju, skatījos, nopirku ar un ik pa brīdim ar apmierinātu nopūtu secināju, ka nesaprotu cilvēkus, kam patīk, ja kāds ir līdzi un visu ko var apspriest. Man nevajag, lai man kāds saka, vai man kas piestāv vai nepiestāv. Man nepavisam obligāti nevajag sabiedrību, staigājot pa veikaliem. Tas gan laikam tādēļ, ka visbiežāk es iepērkos tāpēc, ka tā vajag, un neuzskatu to par īpaši patīkamu pasākumu.
Vēl man nepatīk, ja kāds no maniem ierakstiem te ir pavisam nopietns un bez jebkādas ķēmošanās. Tāpēc es piebildīšu, ka izdomāju jaunu vārdu. Tas ir mūkšķinātors. Ar garo ā, jā.
12 comments|post comment

Skrūvē, skrūvē, pasūti [15 Jan 2014|02:59pm]
Kāds mūsu klients, kas Vācijā ražo skrūves, atsūtījis mums sveicienus - visādas uzņēmuma prezentreklāmas vienības. To vidū ir metāla saspraudes papīram - skrūvju formā, līmlapiņas - ar skrūvju apdruku, makaroni - skrūvju formā, dažādās makaronīgās krāsās, piemēram, dzeltenā, oranžā un zaļā, un krūze - vispār bez skrūvēm jebkādā formā un veidā, bet ar uzrakstu 'Kvalitāte vieno'. Man šķiet, ka tā krūze viņiem palikusi no kaut kādiem iepriekšējo gadu krājumiņiem, kad pie viņu tēla veidošanas nebija ķēries klāt kāds kreatīvāks jaunietis.
post comment

navigation
[ viewing | 240 entries back ]
[ go | earlier/later ]