Pēdējā laikā sāku just un laikam jau arī saprast, ka vienam man īpašam cilvēkam neesmu vajadzīga. Šim cilvēkam nemaz nevajag manu klātbūni, jo ir labi ar citiem, šis cilvēks izvairās no manas sabiedrības - laikam jau es it nemaz neiederos viņa pasaulē, es neprotu runāt, kā viņš,man nav tāds dzīves kā šim cilvēkam. Man tas sāp, jo mīlu šo cilvēku.Bet man vairs pat negribas ar viņu satikties, jo negribu, ka šis cilvēks to dara aiz žēluma vai aiz kaut kādas pienākuma sajūtas, vai aiz nespējas man pateikt, ka viss jau sen ir beidzies.

Comments

Paldies par atklātību un dalīšanos savā dzīvesstāstā. Tikai šis cilvēks ir mana draudzene(draudzeni taču arī var mīlēt, vai ne?), ar otru pusīti(vīrieti) man paldies dievam viss ir kārtībā. :)
Jūtos kā pēdējais muļķis...
nav jau tik traki :)

Februāris 2006

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728    
Powered by Sviesta Ciba