Tik daudz pagūts, daudz jaunu iespaidu, manu, ka mani draugi paliek nopietnāki, pieaugušāki. Ja jūs zinātu, cik ļoti tas priecē; nenormāli apbēdina arī citu personu, hmm, tizlība, pretīgums (maigi sakot).
Un man ir jauna mīlestība - tie trakie enduro mocīši:)
/Suņa vietā man mājās (kad man tādas pašai būs) būs šitāds zirdziņš:
shakaalis: Tom, kad tu ej pa ielu, noglaudi kādam katram bērnam galvu, jo tas var būt tavējais!
Nuko, dūdas, vai mēs jau dzīvojam postmodernistiskā sabiedrībā vai arī vēl baudām to privilēģiju nezaudēt savu individualitāti un nepakļauties tādai kā masu psihozei? Īsti nevaru izdomāt, kā tad ir, jo ASV viņi it kā jau esot sasnieguši šo attīstības slieksni. Tik traki jau ar mums vēl nav, bet, cik tad īsti labi mums ir?
UPD: Šitais ir tāds neliels D-P tam visam. Lai skaidrāks skats.
( ... )
Bet es tagad dzīvoju vēstniecību (ok, -as) rajonā! Ja kādam ir vajadzība pēc Spānijas vēstniecības (tāda pie mums agrāk nebija), tad laipni aicināti uz Ojāra Vācieša ielu, tur, iepretim "Dārziem un parkiem"!
Man pie mājām jau gadu(?) ir rotaļu laukums. Vēl vispār nav izdemolēts. Skanēs jau smieklīgi, bet priecē, jo rāda, ka sabiedrība tomēr ir palikusi nopietnāka, mazāk destruktīva. Un tas mans rajoniņš nebūt nav tas godīgākais.
Tas laikam jautājums vairāk puišiem, bet, vai tās briesmīgās (vismaz totāli bezgaumīgās gan) reklāmas ar dāmām, kas aicina zvanīt uz 900 līnijas telefoniem, ir kaut nedaudz kārdinošas un uzbudinošas? Nerunājot jau par mūziku.
/ja nav, tad kāda jēga? Informatīvos nolūkos?
"Es mīlēju savu aģentu kā brāli... un savu sievu kā māti... un kā prostitūtu."
(c) The Impostors
Viss ir tieši tā, kā tam ir jābūt (kā bija paredzēts): pirmā vieta tajā sasodītajā aerobikas festivālā. Bet vispār tā sāpīgi apzināties, ka šis bija pēdējais aerobikas festivāls, ka bija jau pēdējā Valentīna dienas balle skolā, pēdējie Ziemassvētki, pēdējā sporta diena. Skumji kaut kā tomēr.
Par sevi man ir vairāk vai mazāk skaidrs. Totāls motivācijas trūkums, pat tagad es neko nedaru, bet gulēt neeju. Ibio, pašai jau uz nerviem krīt!
See I'd reckon you're about an 8 or a 9,
Maybe even 9 and a half in four beers time.
That blue top shop top you've got on IS nice,
Bit too much fake tan though - but yeah you score high.
But theres just one little thing that's really really,
Really really annoying me about you you see
Tagad gan es pāriešu uz latviešu valodu:
Nevaru ciest, ja mani nebrīdina savlaicīgi!Viss būs labi! Viss būs labi! Viss būs labi!
Viss ir labi!
Vakardien manā leksikā urlu apzīmēšanai parādījās jauns vārdu savienojums: "slāvu okupanti", tagad tikai cenšos izsecināt, cik precīzs tas ir.
UPD: Tas, ko cenšos izdomāt: vai pašreizējā paaudze ir okupanti, jo teiciens gramatiski ir neprecīzs.
OK, man ir bail. Latvijai ir plānots lielākais ekonomiskais pieaugums visu ES dalībvalstu vidū, 7% laikam. A tas pieaugums ir tā, ka pieaug visām valstīm vai arī pieaug uz kādu 3. pasaules valstu rēķina? Un, kas notiks, kad mēs tikai ražosim, ražosim, ražosim un pieaudzēsim ekonomikas izmērus? Kur tos visus sūdus grūst pēc tam, koa? Vai drīzāk, kāds būs mūsu pieaugums, kad koku vairs nebūs un lētais darbaspēks audzēs Īrijas ekonomiku?
Vispār, jo vairāk es sāku domāt, jo mazāk man šķiet, ka domāt vajag:)
Vai gribi palikt ar vienu olu??
UPD: Dīvaini, ka frendlistē vēl nav pārpildīta ar pāvestjaunumiem. Žēl man viņu, tiešām. :/
Cerams, ka nākošais nebūs kaut kāds izkāpis no 12. gadsimta ar raganu dedzināšanām (ok, novecojušu domāšanu), bet gan ar samērā moderniem uzskatiem. Tauta saka, ka bijušais pat atļāvies atļaut kontracepciju vai to ierosināt or smth
Tādi smiekli sanāca, aizejot uz sporta klubiņu: ne es viena laikam esmu sapratusi, ka pavasaris nāk (lai gan es to sapratu jau novembrī), klubiņā vienā vakarā tādas tautas masas kā parasti atnāk pa visu nedēļu apmēram:)
Man gan negribās uzbāzties ar savām gudrībām, bet, ja komercskola būtu zem manas tupeles, tad tur būtu brīvais apmeklējums, bet no skolas visi ar nenokārtotām ieskaitēm un sliktām atzīmēm lidotu kā šampanieša korķi. Nevaru iedomāties labāku veidu, kā disciplinēt un plānot darbus
Man teica, ka manis dēļ var atteikties i no ūdensslēpēm, i moča, nu no visa, kas bijis diezgan svarīgs līdz šim, bet, kā
diamond sakarīgi piebilda, tad ar pārliecību, ka tomēr tas jādara nebūs.
Tas, protams, var šķist (un vispār jau ir arī) gana tizli, taču es inflāciju sāku just brīdī, kad gribēju nopirkt normālas acu ēnas.
Mans brālītis ar draugiem vasarā veica nelielu eksperimentu: ierakstīja sarunu ar mauku pie Grīziņkalna skeitparka. "Oraļnij 10 lat, vaginaļnij 15, a anaļnij ņepridlagaju." A mēs vakar dvacāru divatā vienkārši nodzērām.
Bļeģ, cik tas ir negodīgi un cik ļoti man ir paveicies!
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)