22:32
Šodien te visādas domas radās. Da ļoti dažādas, piemēram,
Mažeiķu naftai vairs nav nekā, ko pārstrādāt, drīz noņems mums arī rapsi (baigi smieklīgi:/), bet degvielas cenas aug par kādiem 3 santīmiem, tā ir nacionālā katastrofa, lai arī mums jau tā ir lētākā degviela Eiropā, runā, ka drīz paliks uz ceļiem mazāk mašīnu, I say, ka jāpaskatās apkārt, jau tā braukā tikai tādas zajebis mašīnas, kuras braukās apkārt arī, ja degviela latu maksās, ceļi tukšāki, manuprāt, vairs nini. Un par to, ka cieš sabiedriskais transports, jo, piemēram uz Daugavpili vai Balviem biļete autobusam maksā kādu divīti, tātad maksimums 100 lati uz vienu braucienu, bet tas autobuss iztērē kādus 80 litrus benzīna + vēl algas šoferītim + vēl pieturu uzturēšana + vēl vadības birokrātiskais aparāts. Runā, ka Vācijā šis ceļa posms maksātu kādus 80 eiro. Un braukšanas kartiņas, skolēniem vispār kādi 3,60, gribētos zināt, vai tas vispār kaut uz pusi nosedz to manu skādi braucot. Nabaga TTP būtu jāpieliek cenas kaut kam, bet tad akal viena daļa cilvēku pat nevarēs atļauties sabiedrisko transportu, tātad, KO VISPĀR DARĪT? Tādu pārdomu brīžos man šķiet, ka vispār nekam nav jēgas, tādēļ labāk pieturēties pie filozofijas: vai nu gudrs, vai laimīgs, izvēloties opciju "laimīgs", bet cik tad ilgi sēdēsi galvu smiltīs ieracis, bet laukos jau ir vēl švakāk. Tur transports iet 3x dienā (tur, kur kursē), bet mājas tāpatās atrodas "tikai" dažus kilometrus no pieturām, jā, tur ir arī pieturas. Un veci, izrūsējuši autobusi, sliedes, pa kurām ekonomiskā neizdevīguma dēļ nekursē vilciens. Un nekursēs ar', ja viņi varēs atļauties uzlikt tikai tādas cenas, kā šobrīs. Melni, melni.
Un pats trakākais, protams, ir tas, ka, ja mans tētis piereģistrētos "draugos", tad domāju, ka par mani viņš varētu uzzināt vairāk nekā visā līdzšinējā mūžā. Mums tādas ne īpaši ciešas attiecības. Bizness.
UPD: Bija taču romantiski: piedzerties un uzlikt d'n'b ar visu beztolkā trakošanu. Tā moderni romantiski, neikdienišķi.
Mūzika: Placebo - Running Up That Hill