Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast.

20:05

Es pat tā īsti nespēju noticēt, ka viens eksāmens (divas dienas) un sākas mana ilgi gaidītā vasara. Vēl viena dīvainība: katrs eksāmens, uz kuru es gāju ar bažām, beigās izrādījās vienkāršs (lai gan rezultātu jau varēs redzēt pēc kādām nedēļām sešām). Interesanti, kā būs ar vēsturi, eksāmenu, kuru es lieku sev par prieku? Jā, jā, dīvains man tas prieciņš

22:15 - Ārprāts!

Man 10 minūtes atpakaļ mamma paziņoja, ka mani gribējuši likt jaunajā pārī, kam nodod tur tos visus pričendēļus nākošnedēļas kāzās. Nu, ziniet, tipa tas, kuram nākošajam jāprecas.

Bet tikai tikko man pieleca, ka tas nozīmē: man ir iestājies tas vecums jau. Ibio, vakardien vēl smilškastē spēlējos. Biedējoši, starp citu.

20:46

Galīgi nesaprotu, kas man ar nerviem noticies. Tā ikdienā liekas jau, ka viss ok, bet pati citreiz jūtos kā īsta lapsene:) Piemēram, šodien gandrīz mašīnā nositu sevi, savus līdzbraucējus un pretimbraucēju, tā gadās, ja man traucē braukt un koncentrēties un kaitina. Mhm. Vēl drošvien ilgi būs bail apdzīt pat stāvošu mašīnu.

Zālītes jādzer, ne?

23:18 - 2004 - 12 - 22

Šajā dienā es sāku neēst gaļu.

Nezinu. Nezinu. Man vairs nav motivācijas neēst to gaļu. Nesaprotu. Mēnešus atpakaļ taču vēl bija! Vēl pāris nedēļas atpakaļ bija. Bet nupat es nesaprotu, vai tam vispār ir kāda jēga (gaļu es neēdu idejisku apsvērumu dēļ), tagad vairs nav.

Tad jau labāk ir boikotēt makdonaldu nevis tur nopirkt friškas vai arī neiegādāties tunci maksimā, bet nopirkt zivtiņu vai gaļu tirgū. Ir tā, ka esmu pamatīgi apjukusi, jo šis eksperiments gandrīz pusgada garumā vismaz pie manis galvā jau ir izgāzies. Tādēļ es jūtos vai nu kā dari, bet nedomā cilvēks vai arī cilvēks ar vāju gribu. Abi varianti ir neforši, vai ne??

Netēmā

Šodien tētim pateicu, ka man būs motocikla tiesības (šovasar jānokārto). Viņš teica, ka tādas tiesības un redzēt mani uz moča viņš negribētu. Tēta hārlijs ir viņa sapnis jau kopš jaunības. Interesanti, kad viņš sapratīs, ka mēs esam trakoti līdzīgi?? Es to sāku saprast tikai nesen. Savā ziņā tas mani priecē, bet arī biedē, jo ir īpašības, ko es sevī nekad negribētu redzēt.

00:21 - Mans vīkends. Saulkrasti. Jā, Bītli valda!

Mjamm. Ieplānoto vismaz 24 stundu nonstop-pie-jūras-būšanas vietā sanāca sešas stundas pavadīt pie ļoooti, ļoooti dziļi iegrimuša džipa, kuru brauca apraudzīt vēl viens džips, tad glābt evakuators, kurš arī nabadziņš iesēdās. Tad sestdien ap vieniem naktī tika dabūts traktorists Dainis, kurš izvilka gan evakuatoru, gan mūsu džipelīti (kuram bija pilnīgi jauni ļitaki uzlikti - tas puišu karstais temats bija), un tad mani nervi neizturēja un man sākās vien' fein' panik's lēkme ar drebuļiem smiekliem/asarām un vēl visko. Kruti, ne? Izturēt to visu grūtāko, bet beigās salūzt. Nēnukā, ja mēs piedzīvojumus gribējām, tos arī dabūjām pēc pilnas programmas. Mūs apraudzīt atbraukušais svešais vīrietis (kurš uz tā sasodītā ceļa palika kastītē starp mūsu džipu un evakuatoru) par mums nedaudz ierēca, jo 1)šonedēļ bijām jau piektie, kas tur iesprūst, taču tikām vistālāk! 2)pa to ceļu uz jūru (mūsu mērķi) tikt nemazam nevarēja... Lūk, ar šo vīrieti man bija ļoti skaista saruna, kamēr es sildījos viņa mašīnā. Latgaļi tomēr ir dikteni feini cilvēki. Biju nesaprašanā, kāda velna pēc viņš nakts vidū mūs braucis apraudzīt. "Jaunkundz, jūs jau arī neliegtu palīdzību nelaimē nonākušiem, vai ne?" Nācās vien piekrist. Nesaprotu, kādēļ pieņemt palīdzību ir grūtāk nekā to piedāvāt.

Nujā, beigu beigās mēs tikām līdz jūrai, sacēlām teltis (līdz trijiem naktī, mīļie!), piedzērāmies, pieēdāmies un sapīpējāmies. Tā, šķiet, bija pasākuma jautrākā daļa.

Mēs ar Māri nospriedām, ka labs pasākums, lai gan, protams, viņš varēja būt NEDAUDZ labāks, ja es sešas stundas nebūtu nostāvējusi meža vidū, varonīgi cīnoties ar odiem un lazdām, un pesimismu. Sacīnīju, vai ziniet:))'

Morāle? Ufff, audzinošākās brīvdienas manā pieredzē!

UPD: Pasmiet lika arī tas, ko Diāna esot teikusi: "Jā, Māri, ja man nebūtu tās laimes mācīties vienā skolā ar Signi, tu jau uz manu izlaidumu nemaz neierastos!" :)) Bet varbūt man vienkārši ļoti feina likās visa tā parunāšanās, piemēram erentgenc teiktais, ka "mēs tūliņ iesim prom, ja viņi sāks sūkļot!" A šito viņš bij pateicis mums klātneesot, i Pičuks nostrādāja par vēstnesi. Aj, never mind, I feel good!

02:33

Nēbet, man kaut kā neticās, ka frāze "es tevi mīlu!" ir nodrāzusies un zaudējusi nozīmi. Tas būtu pārāk šausmīgi (vismaz man - rozābriļļainajai dūdiņai)!

00:11

Nutā, tagad es zinu, kādēļ tulkiem tik labi maksā. Sasodīti pretīgs darbs.

UPD: Starp citu, man matemātikas ieskaitē 9. Grauž tas, ka tikai un vienīgi neuzmanības kļūdas, neba jau kas neizrēķināms vai nesaprotams.

13:01

Grūti būtu noticēt, ka manai mājai tas afigennais staigājamais jumts ir taisīts tikai aiz viena iemesla: lai es varētu pa pliko vasarās pasauļoties. Bet, šķiet, ka tieši tā arī ir

20:36 - Neko es negribu/nevaru pateikt

Šodien tā trakā matemātikas ieskaite. Lai gan šitā jau vēl ok, mans līmenis, tā teikt. A kas būs ar eksāmenu?:) Vispār laikam lielie skolas pārbaudījumi (interesanti, bet līdzīgi ir arī ar lielajiem dzīves pārbaudījumiem) ir trakoti nogurdinoši. Piedodiet, uks un diamond, ka nesapratu jūsu gānīšanos par meitenēm pie blakus galdiņa un oficianti! Man viņi visi šķita ok. Man jau vispār cilvēki patīk.

Tad es tā par tiem Bītliem aizdomājos (vakardien Brīvības iela bija bīstams sektors, jo, klausoties šos puišus, pāršāvu pāri sarkanajam:/). It kā viņu 27 numur viens singlus var izskaidrot ar to, ka grupu bija biškuciņ mazāk un tā, bet tomēr viņos kaut kas ir, ja jau tauta klausās pēc n-tajiem gadiem.

01:29

Tikko noskatījos Being John Malkovich. Nuko? Dīvaini, bet neko:/

00:08

Skatos, ka man ir sūdīgs ieradums rakstīt pēc pusnakts. Attiecīgi arī nobumbulēt nomodā tikpat ilgi.

Starp citu, ir viens krieviem spēcīgs teiciens "atvičai za svoj bazar"! Kaut ko šķiet, ka mums, letiņiem, vajadzētu viņu veiksmīgi pārtulkot, jo vajadzība likt lietā ir pamatīga. Varbūt "atbildi par savu tirgu" vai "seko līdzi savai valodai" maigākā variantā.

00:12

Un tad es tā iedomājos: bet, ja nu tā visatļautība un dzīvošana ir tieši no tā, ka neapzinos nāves iespējamību?

Biļete ar vilcienu uz Odesu maksā 30 vai 40 latus. Nuko, kad braucam piepildīt sapni?

00:31 - Bija pērkons!

Vai es jums jau esmu teikusi, ka "mani draugi - mans zelts"? Stāvu un krītu par viņiem.

Poll #7030
Open to: All, results viewable to: Friends

Ko vēl labu vari par mani pastāstīt?

00:36 - Dzīvot līdz galam, mīlēt līdz galam, trakot pa īstam

Vecā Ādažu poliklīnika tāda maziņāka šķiet, arī Gauja sazinkādēļ palikusi šaurāka, visādas dīvainas pārvērtības. Ā, Ādažu kukulīša iepriekšējā greznuma vairs nav, tas tāds noplucis palicies. Un tādos brīžos es saprotu, ka laiks nestāv uz vietas, sāku ierubīties, ka laiks priekš manis var arī beigties. Un tas es sāku dzīvot. Pazūd bailes, ka braucot ar ātrumu 130km/h uz astalfa kritiena gadījumā mani ceļgali aizies pa pieskari, tas viss kaut kur pazūd nebūtībā. Un paliek tā gribēšana vienkārši dzīvot galējībās, lai būtu smeķis

23:57

Ir tāds fantastisks miers, jo sajūta, ka es tomēr varu (un paspēšu!) visu smuki paspēt līdz Lielajai Sēdei, ir baigi labā.

19:54 - L. Vitgenšteins

( Par ko nevar runāt, par to jāklusē. )

Šausmas, krāmējoties ap lapām, atradu manus un diamond čatiņus - veselas lapaspuses aizrakstītas sīkā rokrakstā ar muļķībām -, sasodīts, tā kā vajadzētu laukā mest, bet sirds sāp

21:29

Poll #6944
Open to: All, results viewable to: All

Starp citu, iesi uz Moby konci?

00:07

Veca mīlestība nerūs. Nē, ne tā tas bija domāts. Vienkārši man atkal vajag uztrausties tam zirgam mugurā (es maz to varēšu izdarīt?:)) un lekt (jā, jā, un krist un sisties arī, protams). Vajag, i viss, bet sanāks tikai pēc mēneša vai diviem. Ako, tāda dzīve!

00:09

Mums taču šobrīd tas Bušs lieti noder!

UPD: Bet tā vispār gribētos zināt, par ko var viens kovbojs brīvajā laikā uztaisīt small talk ar zinātņu doktori:)

14:48

Mjā. Kad vīrietim ir hokejs, viņam nekas cits neeksistē:)