Šajā dienā es sāku neēst gaļu.
Nezinu. Nezinu. Man vairs nav motivācijas neēst to gaļu. Nesaprotu. Mēnešus atpakaļ taču vēl bija! Vēl pāris nedēļas atpakaļ bija. Bet nupat es nesaprotu, vai tam vispār ir kāda jēga (gaļu es neēdu idejisku apsvērumu dēļ), tagad vairs nav.
Tad jau labāk ir boikotēt makdonaldu nevis tur nopirkt friškas vai arī neiegādāties tunci maksimā, bet nopirkt zivtiņu vai gaļu tirgū. Ir tā, ka esmu pamatīgi apjukusi, jo šis eksperiments gandrīz pusgada garumā vismaz pie manis galvā jau ir izgāzies. Tādēļ es jūtos vai nu kā dari, bet nedomā cilvēks vai arī cilvēks ar vāju gribu. Abi varianti ir neforši, vai ne??
Netēmā
Šodien tētim pateicu, ka man būs motocikla tiesības (šovasar jānokārto). Viņš teica, ka tādas tiesības un redzēt mani uz moča viņš negribētu. Tēta hārlijs ir viņa sapnis jau kopš jaunības. Interesanti, kad viņš sapratīs, ka mēs esam trakoti līdzīgi?? Es to sāku saprast tikai nesen. Savā ziņā tas mani priecē, bet arī biedē, jo ir īpašības, ko es sevī nekad negribētu redzēt.