Lielo pārmaiņu laiks

About Recent Entries

#5Sep. 6th, 2021 @ 11:38 pm
Esmu nogurusi. Tā konstanti un brīžiem no tā raudu, vai sēžu un mēģinu piecelties vai vispār pakustēties. Bet par laimi tā nav katru dienu. Ir labās un ir ne tik labās dienas. Šodien bija labā diena.
Redzēsim ko nesīs rītdiena, jo rīt jādodas pie mazā ģimenes ārstes uz vizīti.
Šobrīd mani uztrauc, tas ka joprojām piena nepietiek, un ar to, kas man ir vai neesmu viņā izraisījusi kādu alerģisku reakciju, jo nu ir kaut kādas pumpiņas mistiskas, tik nesaprotu no kā tas varētu būt?
Vēl arī nabiņa izskatās apsārtusi un joprojām asinis nāk (dakteres māsiņa gan otrdien teica, ka viss esot OK). Un tad vēl tā piena sēnīte, ar kuru laikam gan tomēr būsim tikuši galā tā +/-.

Ā, un vēl es nemāku smuki uz vienas rokas turēt mazo, lai, piemēram, zem krāna nomazgātu dupsi. Bet gan jau arī to iemācīšos. :)

Bet, jā, šodien bija labā diena un es dodos čučēt sev atvēlētās pāris h, kamēr vēl mazais čuč.
Current Mood: tired
Current Music: -

#4Sep. 1st, 2021 @ 07:10 pm
Tātad. 23.08.2021. plkst. 10:12. mazais , kurš nebūt nav maziņš (dzima 59cm garš un 4,430kg smags) beidzot mūs pagodināja ar savu ierašanos. Drausmīgākais no visas pieredzes - kontrakcijas; viennozīmīgi lēmums, kuru nenožēloju - izmantot atsāpināšanu jebšu tā saukto epidurālo. Ja būs vēl mazie, vienalga lemšu par labu tai. Man pietika jau ar to vien kā dzirdēju citās dzemdību zālēs bļaujošās sievietes.
Skaidrībai - atsāpināšana negarantē 100% sāpju noņemšanu un visu citu sajūtu pazušanu. Tā nav. Varētu teikt, ka man noņēma kādu 80% sāpju, kas jau ir daudz, un es tāpat protams jutu, kad man nāca kontrakcijas. Bet nevis kā sāpju viļņus dēļ kuriem tu nezini kur "dēties". Un pašā "spiešanas brīdī" arī jutu, kad jāspiež, bet nejutu tās sāpes, kādas noteikti būtu jutusi un man nebūtu tik labi gājis. Un visi tie vīrieši un citi cilvēki, kuri runā par "dabīgajām dzemdībām", lai stāv kaktā un klusē, ja vien paši nav dzemdējuši.

Slimnīcā mūs noturēja 8 dienas, jo mazajam viens no rādītājiem nebija labs, bet nu tagad viss ir ok. Pati es arī atkopos tik ātri, ka med. personāls regulāri pauda izbrīnu par šo. Bet nu galvenās uzslavas par to, manuprāt, ir pelnījis mazā tētis, jo visu šo laiku bija man blakus un atbalstīja kā vien varēja. Un citreiz man pietika vien ar to, ka viņš ir blakus. Novērtēju. Reāli - bez viņa nekā, es būtu kaut kur sakņupusi un raudājusi.

Kopumā man šī nebija "nekad vairs" pieredze. Šobrīd esmu ļoti nogurusi, jo, nu, mājās ir jaundzimušais, ar ko visam vajadzētu būt izteiktam, un ja man dotajā brīdī jautātu vai gribu vēl bērnus, es nezinu, ko es atbildētu, bet pēc kāda gada mana atbilde visdrīzāk būs "Jā". Tikai jātiek pāri šim posmam. :)
Current Mood: tired
Current Music: sleeping baby

#3Aug. 18th, 2021 @ 12:18 pm
Mazais joprojām nav ieradies un nekas man neliecina, ka plānotu tuvākajā laikā to darīt (kaut es jau arī nemaz nezinu, kas, neskaitot sāpes un vēl divas pazīmes, kuras arī ne vienmēr ir, varētu liecināt par evakuācijas sākšanos). Mēģinu sazvanīt klīniku, pierakstīties pie dakteres uz piektdienu kā ar viņu bijām vienojušās. Es jau cerēju, ka jau līdz šodienai viņai vienkārši būšu nosūtījusi ziņu, ka mazais ieradies un tiekamies pēc 6-8 nedēļām, bet nekā. :(
Nu labi, ir jau vēl rītdiena, bet lielas cerības nelieku.
Current Mood: anxious
Current Music: "Rīta panorāma"

#2Aug. 14th, 2021 @ 10:27 am
Vakardien aizgāju pie dakteres, jo kā izrādās mazais neplānoja ierasties viņas rēķinātajā datumā, un saskaņā ar viņas teikto, viss esot OK. Tagad esot tikai jāgaida, jo tas esot normāli ka sākoties 40. nedēļai, evakuācija vēl joprojām nav notikusi. Viņa, pēc tā ko viņa redzēja, sagaida, ka šīs (40. ) nedēļas laikā mazajam jāierodas. Bet! Ja tomēr līdz trešdienai nebūs, jārakstās pie viņas un jānāk piektdien. Klausīsies tos ilgos, 20min sirds toņus mazajam.

Es jau gan ceru, ka līdz trešdienai mazais būs pie mums. Ka rītdien izdomās. Izskatās, ka manējais arī nevar sagaidīt.

Ļoti gan bail no tā cik sāpīgi un traki tas viss process beigās būs un vai es pārāk nesatraukšos... un vai es dabūšu Ģimenes palātu.
Current Mood: impatient
Current Music: LR1 - Diplomātiskās vakariņas "Grieķija"
Tags:

#1Aug. 12th, 2021 @ 02:08 pm
Šodien bija jānotiek evakuācijai, vismaz saskaņā ar dakteres rēķiniem, bet nekas par to neliecina. Protams, diena vēl nav beigusies, bet māc mani šaubas, ka tieši mēs būsim tie īpaši, kuriem jaunākā paaudze ieradīsies saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem.
Labi, ka esmu jau iepriekš gana daudz dzirdējusi, ka pirmdzimtajiem patīkot aizkavēties. :)

Sēdēšu nepacietīgi un gaidīšu, kad nu lems mūs ar sevi iepazīstināt. :)
+ beidzot laikam būtu tā kā jāpabeidz salikt dzemdību soma.
Current Mood: anxious
Current Music: -
Tags:
Other entries
Top of Page Powered by Sviesta Ciba