| #6 | Sep. 15th, 2021 @ 03:35 pm |
|---|
Ir labās un ir sliktās dienas. Vakar bija sliktā diena (fiziski bija ļoti grūti piecelties no gultas un apraudājos no noguruma, nemaz nerunājot par iekšējiem emocionāliem uzbrukumiem sev un apkārtējiem, kurus gan man pietika prāta paturēt pie sevis :D), arī aizvakar bija grūta diena (mazais niķojās visu laiku; negribēja gulēt un raudāja visu laiku; atteicās no krūts piena [es to uztveru īpaši sāpīgi, jo man jau tā piena trūkst un dabūnam papildus barot ar maisījumu] un iedzīvojās zilos riņķos zem acīm), bet šodien ir labā diena. Un šodien atskatos uz pēdējām divām dienām, un saprotu, ka nebija jau viss tik slikti kā man likās dēļ noguruma, bet zinu, ka kad atkal atnāks sliktā diena, būs grūti tā normāli paskatīties uz lietām. Bet nu kad nāks tās sliktās dienas, tad cīnīšos un ja nevarēšu vairs tikt galā, sūtīšu cīņā mazā tēti, kamēr pati raudāšu zem segas. Kaut īstenībā es jau ceru, ka vienkārši to slikto dienu nebūs (jā, jā, zinu cik naivi, bet nu labāk šādi muļķīgi cerēt, ka dzīvot ar skumju nolemtību par "neizbēgamajām sliktajām dienām, kad viss slikti").
Es gan arī mēģinu sev iestāstīt, ka štrunts ar to ka citām sanāk (vai vismaz no malas izskatās, ka sanāk), un es esmu es, un man ir citi apstākļi, fons un vienkārši situācija, un nav jāpārdzīvo, ka man reizēm tik grūti, bet līdz galam nesanāk vēl tam pašai noticēt. Apzinos, ka visām grūti pirmajā reizē, un varbūt arī otrajā, trešajā, X reizē, un ar laiku kļūs vieglāk, vai vismaz spēšu paskatīties uz visu vieglāk, tikai mazliet jāpaciešas.
Bet galvenais, kad mazais pieglaužas vai (vismaz manuprāt) noreaģē uz manām darbībām ar smaidu, tas atsver visu. Un, par laimi, netrūkst šādu brīžu. :)Current Mood:  calm Current Music: "Rīta panorāma" |
| #5 | Sep. 6th, 2021 @ 11:38 pm |
|---|
Esmu nogurusi. Tā konstanti un brīžiem no tā raudu, vai sēžu un mēģinu piecelties vai vispār pakustēties. Bet par laimi tā nav katru dienu. Ir labās un ir ne tik labās dienas. Šodien bija labā diena.
Redzēsim ko nesīs rītdiena, jo rīt jādodas pie mazā ģimenes ārstes uz vizīti.
Šobrīd mani uztrauc, tas ka joprojām piena nepietiek, un ar to, kas man ir vai neesmu viņā izraisījusi kādu alerģisku reakciju, jo nu ir kaut kādas pumpiņas mistiskas, tik nesaprotu no kā tas varētu būt?
Vēl arī nabiņa izskatās apsārtusi un joprojām asinis nāk (dakteres māsiņa gan otrdien teica, ka viss esot OK). Un tad vēl tā piena sēnīte, ar kuru laikam gan tomēr būsim tikuši galā tā +/-.
Ā, un vēl es nemāku smuki uz vienas rokas turēt mazo, lai, piemēram, zem krāna nomazgātu dupsi. Bet gan jau arī to iemācīšos. :)
Bet, jā, šodien bija labā diena un es dodos čučēt sev atvēlētās pāris h, kamēr vēl mazais čuč.Current Mood:  tired Current Music: - |
| #4 | Sep. 1st, 2021 @ 07:10 pm |
|---|
Tātad. 23.08.2021. plkst. 10:12. mazais , kurš nebūt nav maziņš (dzima 59cm garš un 4,430kg smags) beidzot mūs pagodināja ar savu ierašanos. Drausmīgākais no visas pieredzes - kontrakcijas; viennozīmīgi lēmums, kuru nenožēloju - izmantot atsāpināšanu jebšu tā saukto epidurālo. Ja būs vēl mazie, vienalga lemšu par labu tai. Man pietika jau ar to vien kā dzirdēju citās dzemdību zālēs bļaujošās sievietes.
Skaidrībai - atsāpināšana negarantē 100% sāpju noņemšanu un visu citu sajūtu pazušanu. Tā nav. Varētu teikt, ka man noņēma kādu 80% sāpju, kas jau ir daudz, un es tāpat protams jutu, kad man nāca kontrakcijas. Bet nevis kā sāpju viļņus dēļ kuriem tu nezini kur "dēties". Un pašā "spiešanas brīdī" arī jutu, kad jāspiež, bet nejutu tās sāpes, kādas noteikti būtu jutusi un man nebūtu tik labi gājis. Un visi tie vīrieši un citi cilvēki, kuri runā par "dabīgajām dzemdībām", lai stāv kaktā un klusē, ja vien paši nav dzemdējuši.
Slimnīcā mūs noturēja 8 dienas, jo mazajam viens no rādītājiem nebija labs, bet nu tagad viss ir ok. Pati es arī atkopos tik ātri, ka med. personāls regulāri pauda izbrīnu par šo. Bet nu galvenās uzslavas par to, manuprāt, ir pelnījis mazā tētis, jo visu šo laiku bija man blakus un atbalstīja kā vien varēja. Un citreiz man pietika vien ar to, ka viņš ir blakus. Novērtēju. Reāli - bez viņa nekā, es būtu kaut kur sakņupusi un raudājusi.
Kopumā man šī nebija "nekad vairs" pieredze. Šobrīd esmu ļoti nogurusi, jo, nu, mājās ir jaundzimušais, ar ko visam vajadzētu būt izteiktam, un ja man dotajā brīdī jautātu vai gribu vēl bērnus, es nezinu, ko es atbildētu, bet pēc kāda gada mana atbilde visdrīzāk būs "Jā". Tikai jātiek pāri šim posmam. :)Current Mood: tired Current Music: sleeping baby |
|
|