| #25 | Feb. 24th, 2023 @ 10:22 am |
|---|
Pēdējais pusgads ir bijis diezgan enerģiju izsmeļošs, tādēļ šis atstāts novārtā, bet tā kā sākot ar vakardienu mazais sāk adaptēties bērnudārzā, man ir mazs enerģijas kripatiņš radies (vismaz dienas pirmajā pusē).
Šodien mazajam 2. diena bērnudārzā. Vakardien divas stundas sēdēju garderobē kamēr mazais skraidīja pa grupiņu un ik pa laikam atdieba pie manis uz garderobi ko parādīt. Nosalu, jo biju rēķinājusies, ka tikai max 30min būs tur jāpasēž (tā bija minēts dārziņa adaptācijas plānā). Šodien sagatavojos atkal uz lielo sēdēšanu, bet mani aizsūtīja mājās un pateica, lai esmu pakaļ pēc 2,5h jebšu 11:30. Pagaidām vismaz izskatās ka mazajam tur patīk. Dārziņš maziņš, privātais, 5min attālumā (pieaugušo kājām) no mājām, kas ir super. Arī M. darbs ir 7min attālumā.
Šis ir tāds lielais un pozitīvais notikums. Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc tā priecājos, ka mazajam patīk, jo tas man dos mazu atelpu, vismaz dienas pirmajā pusē. Šobrīd esmu uz izdegšanas robežas. Esmu emocionāli un fiziski izsmelta. Nespēju vairs uz daudz ko adekvāti reaģēt, kas savukārt vēl vairāk mani grauž. Un tad tas tā turpinās uz apli. Ceru, ka šis periods pirms darba gaitu uzsākšanas dos man iespēju savākties un mazliet atgūties.
Joprojām, ka pretīgs mākonis karājas pāri mums mājokļa un kāzu jautājums. Man tā īsti nav spēka šobrīd to uzrunāt, bet drausmīgi grauž tā neziņa.
Vēl esmu nolēmusi sūdzēt tiesā apsaimniekotāju, pašlaik tiek gatavota visa nepieciešamā dokumentācija.
Bet galvenais, ka mazais attīstās labi, ir vesals un šobrīd sasniedzis 14,5kg un 89cm. Jo ir bijušas gan bažas (un pārbaudes) par diabētu, kas pagaidām neizpaužas nekā, un vēl šo to.
Mazais ir cītīgi izaudzējis arī vismaz 16 zobus, iespējams vēl kādu papildus, jo pēdējo nedēļu viņā ir iemiesojies riktīgais čīkstulis un mutē pirkstbāzis arī. Pat košļā speciālās zobu dzīšanas laika mantiņas, ko ar pirmajiem 16 tā īsti nedarīja. Gribētu pārliecināties, bet īsti nelaiž apskatīties. Zobus tīrīt ļauj, bet ne tā smuki apskatīties.
Kas vēl tāds noticis? Runāt vēl nerunā, tikai bēbju valodā, bet var redzēt, ka ļoti daudz saprot, ja ir noskaņojums.
Noteikti ir vēl lietas, bet šobrīd nav laika mēģināt atcerēties. Fiksi jāuztaisa kafija, lai varu paspēt izdzert jo pēc 30min jāiet pakaļ mazajam.Current Mood:  tired Current Music: Ukrainai veltītais pasākums pa LTV1 |
| #24 | Sep. 3rd, 2022 @ 10:59 pm |
|---|
Ir pagājuši vairāk kā divi mēneši, kopš pēdējo reizi ko rakstīju bet pa starpai ir notikuši pārāk daudz gan pozitīvi, gan negatīvi notikumi.
Jūlijā applūda mans dzīvoklis, vainīgs apsaimniekotājs, kas nozīmē, ka visdrīzāk bez tiesāšanās neko nedabūšu. Un šis diezgan visus plānus ir samainījis, pārbīdījis, pārgrozījis.
Bet no pozitīvā - tieši pirms mēneša mazais sāka staigāt, no sākuma tā pa dažiem solīšiem, bet šobrīd tā dipina pa mājām (ik pa laikam jau kur nokrīt un aizķeras) it kā to darītu jau nezin cik ilgi. Rāpot praktiski vairs nerāpo. To tagad reti redzēt.
Turpina runāt bēbīšvalodā, bet izskatās ka iemācījies diezgan muki teikt "attā!". Joprojām ar mazā tēti neesam pārliecināti, vai tas ko mēs saklausām kā "tēti" un "mammu", ir arī tas ko viņš saka. :D Bet nu "Pē!" viņam arī ļoti labi sanāk. :D
Lai gan mazajam gadiņš palika 23. augustā, uzaicinājām mazā brālēnu ar vecākiem, neoficiālo krustmāti un manu māsīcu, kura bijusi daudz mazā nozīmīgajos brīžos klāt, uz kūku, šašliku un vienkārši mazu pasēdēšanu koku paēnā parkā. Mazie ķipari izrāpojās/izstaigājās, mēs parunājāmies. Bija jauki un vienkārši. Un pat atcerējāmies fotogrāfiju uztaisīt, kuru ielikt viņa grāmatiņa.
Ā, un paspējām vēl šīs vasaras pirmajā un vienīgajā braucienā ar teltīm aizbraukt. Nebraucām nekur tālu, bet bija tāpat jauki. Pie mežezera. Liekas, ka mazajam teltī no mums visiem 3 vislabāk patika gulēt, kas viennozīmīgi priecē. Tik ilgi no rīta un mierīgi pa nakti viņš vēl nebija gulējis.
Pēc mazā čučēt nolikšanas, ar mazā tēti varējām mazliet zvaigznes un atlikušo no zvaigžņu lietus pavērot. Parasti to sanāk tikai pie mana tēta, uz laukiem aizbraucot, izdarīt.
Pa starpai ir bijis vēl šis un tas gan uz pozitīvās, gan uz negatīvās nots, bet tas lai paliek manām gaistošajām atmiņā.
Ak, jā, un savā viena gada jubilejā mazais dabūja visas pienācīgās potes un es uzzināt viņa svaru/augumu - 13kg 130gr un 82cm. Daktere ir padevusies, un mazo vairs savās tabulās nemēģina ielikt, tik noteica, ka rekordists un attīstoties labi, neredzot nekādas problēmas. :)
Ak, jā, un šodien Lidl nopirkām bēbišmonitoru -rāciju. tuvākajās dienās izmēģināšu. Aizdomīgi saprātīga cena, bet firma labi zināma. Redzēs kā darbosies. :)Current Mood:  calm Current Music: Detektīvseriāls iekš TV |
| #23 | May. 13th, 2022 @ 10:06 pm |
|---|
Mazajam izlīda ne tikai abi augšējie, bet nu jau ari ir izlīduši (vēl gan ne pilnā godībā, bet vismaz 1/3 ir laukā) arī nākamie augšējie zobi un pēc smaganām bez maz vai izskatās, ka līdīs vēl arī trešais pāris augšā kaut kad drīz.
To, ka sākumā izlien apakšā pirmais pāris un augšā izlien 2 pāri biju dzirdējusi, bet ne ka 3. Ceru, ka smaganas tā tikai izskatās, jo pēc informācijas, ko esmu lasījusi par zobiņu nākšanu, tomēr vajadzētu vispirms izlīst 2. pārim apakšā, nevis 3. augšā. Nu redzēs kā būs, es jau tā pat neko nevaru ietekmēt. Tik palīdzēt atvieglot. :)
Mazais arī jo dienas, jo lielāks rakaris paliek. Un tik ātrs... :D Visvairāk man no tā žēl - tie viņa zilumi. Gan jau ka man vairāk kā viņam sāp, bet tomēr...
Ak, jā, ĢĀ beidzot atzina, ka mazajam uz pieres tomēr laikam ir tā sauktais "portvīna pleķis". Dabūjām nosūtījumu un jūnija sākumā pat valsts apmaksātu pierakstu, par ko man bija pārsteigums, jo līdz šim visi citi izmeklējumi, kas mazajam bija jāveic, ja par valsts naudiņām, tad rindas bezdievīgas.Current Mood: calm Current Music: Aktuālais par karadarbību Ukrainā ar I.Rajevu |
| #22 | May. 6th, 2022 @ 11:20 pm |
|---|
Tieši uz astoņiem mēnešiem mazajam izlīda arī abi augšējie zobi, bet pēc viņa lielā nemiera izskatās, ka pavisam drīz līdīs arī nākamais pāris.
Bija arī vizīte pie dakteres. Protams, joprojām ārpus tabulām (dakteres māsiņa nosvēra mazo kā 11,9 kg un izmērīja kā 76,5cm garu jaunieti), bet vizuāli neizskatās. Jā, protams, ir tād kā bik punčukiņš un biš apaļīgākas rociņas, bet nu bēbīšiem tā pieklājas. Nesaprotu, kur tie viņa kilogrami slēpjas (un visi citi arī nē, jo neviens nekad netic ka viņš ir tik smags cik ir :D ) :D
Pa šo laiku mazais ir sācis arī celties kājās (ar atbalstu pie dīvāna, galdiem, utt., protams), un ar katru dienu paliek arvien drošāks. Ik pa brīdim sper arī bailīgus sāniskus solīšus, vai kādu uz priekšu, ja ir droša pieturēšanās un vieta, kur spert. :)
Rāpošanas tempi ir vienkārši abnormāli (ātruma ziņā). Ar tādiem sajūsmas saucieniem un ātrumiem mazais pārvietojas... Bail iedomāties kas būs, kad skries. :D
ak, jā, mazais arī no saviem pastaigu ratiem izauga. Šodien nopirkām jaunus, tādus, kas vismaz teorijā, der līdz pat 22kg smagiem bērniņiem vai 5 gadu veciem. :D Protams, neplānoju līdz 5 gadu vecumam ar ratiem vadāt, bet nu 8 mēnešos 12 kg kādā garākā pastaigā uz rokām ir vienkārši izsakoties - impossible :D + protams, ceram, ka nopirkām gana kvalitatīvus, lai tie piedzīvotu arī mazā brālīšus/māsiņas, ja viss ies saskaņā ar mūsu plāniem :)
Diemžēl ir beigušās arī manas laimīgās dienas (drīzāk naktis), kad pēc iemigšanas mazais nemodās līdz kādiem 4 vai 5 rītā. Šobrīd - paveicās, ja pamostās tik vienos. Un ne jau ēst mazias vēlas. Es pat nezinu ko vēlas, bet tik dikti nemierīgs un slikti mieg ciet. Kaut pa dienu šķiet ka nomoda/diendusu balanss ir OK. Pat pats būs pārgājis no 4 uz 3 diendusām. Bet nu redzēs, iepriekš, pēc apakšējo zobu iznākšanas un jaunās iemaņas apgūšanas, paejot kādām dažām nedēļām, mazais man atkal deva neilgu atelpu, uz ko ceru arī šoreiz. :DCurrent Mood: calm |
| #21 | Apr. 13th, 2022 @ 09:53 pm |
|---|
Bažas bija veltas - mazais jau pāris nedēļas cītīgi rāpo. Un tikpat cītīgi stutējas uz celīšiem, un noteikti drīz arī stutēsies arī uz kājiņā, tiklīdz būs drošāks. Taču tas viss nozīmē tikai vienu - man vairs nespīd siltās kafijas dzeršana un mierīgāki rīti. :D Un arī te noteikti sanāks vēl retāk ko ierakstīt, bet tas nekas - galvenais, ka mazais attīstās kā vajag un cītīgi iet cauri visiem posmiem palikdams tikpat omulīgs. ^^
Tagad gaidu, kad izlīdīs pirmie augšējie zobiņi (šobrīd visas tās pašas pazīmes, kas bija pirms apakšējo līšanas, it īpaši - mazais kļuvis par mini sanbernāru :D ) un 8 mēnešu vizīti pie dakteres. To ka mazais noteikti būs ārpus tabulām, tas skaidrs, jo ne reizi neesam tajās iekļāvušies (bet mani tas baigi neuztrauc, jo mazais ir veselīgs un omulīgs ^^), bet vairāk interesē cik ļoti, jo nu aktivitātes līmenis mazajam ir baigi audzis ar rāpošanas uzsākšanu. :D
Bet jā, tie mazā augšanas tempi - uj, neticās, ka tik drīz būs 8 mēneši, un tad jau vairs nav tālu līdz gada jubilejai. Sāku arvien vairāk saprast, ka sāk pazust mazais, mīļais kunkulītis un sāk parādīties mazs bērniņš ar savu raksturiņu, vēlmēm un niķīšiem (protams, ne mazāk mīļš, bet tomēr, būs vēl savādāk un neierastāk. )Current Mood: satisfied Current Music: "Kas notiek Latvijā?" |
| » #20 |
|---|
Jau kādu laiku girbēju atskaitīties kā gāja ar lidojumu uz/no Angliju. Kopumā - paklausīju pieredzējušu mammu padomus - kad paceļas/nolaižas jāzīda/jābaro ar pudeli/knupis mutē, un man sakāms viens - it works! tiešām. Vismaz uz manu mazo.
Mazais, protams, nošarmēja stjuartes, apkārt esošās mammas un viņu bērnus, robežkontrolē esošās mammas un arī pārbaudes veicošos onkuļus. Izskatījās, ka viņš visu lidošanu un ar to saistīto pārcieš labāk kā es :D Un par māsas kāzām nerunāsim - tur visus nošarmēja :D
Arī ar gulētiešanām - mazais adaptējās krietni labāk kā mazā tētis :D
Bet Anglijā izpildīju plāna lielāko daļu - iepirku mazajam lielāka izmēra drēbes pa labākām cenām kā šeit (lieki teikt, ka 1 no diviem lielajiem čemodāniem bija mazajam, ar nelielu iespiešanos manā un mazā tēta kopīgajā somā. Nemaz nerunājot par rokas bagāžu :D ), kā arī mazā tētim garkājainajam dabūjām pat divus pārus bikšu, ko šeit laikam būtu gandrīz neiespējami izdarīt :D
Pati gan sev neko nenopirku, jo iedzivojos ārējās auss iekaisumā un manas pašas plānotais iepirkumu saraksts nelikās svarīgs. Par laimi, atgriežoties Latvijā, uzreiz nākamajā dienā tiku pie LOR'a, kura man izrakstīja antibiotikas, kas ir zīdīšanai draudzīgas (mazajam gan caureja tāpās piemetās, kas liek domāt, ka viņam laikam vājā vieta - puncis, jo visas lielākās veselības problēmas ir saistītas tieši ar to).
Arī Latvijas kāzu daļā turpināja šarmēt visus. Kopumā, mums ar mazā tēti ir viens secinājums - dakterus un nepazīstamus cilvēkus (vienlaga pie mums mājās, vai šo cilvēku mājās vai citās vietās) mazais šarmē uz nebēdu (trenējas nākotnei? :D ), un tad mājās izlaiž visus niķīšus :D Tagad arī arvien izteikt sāk parādīties viņa raksturs, vai vismaz apjausma, ka var protestēt, ja nesaņem to ko vēlas.
Un sāk izskatīties arī ka mazais plāno izlaist rāpošanas stadiju un uzreiz ķerties pie staigāšanas, vismaz pēc tā ko esmu lasījusi attiecībā uz to kā izskatās mazuļu pozas, kad viņi plāno sākt staigāt (cik nu vispār vārds "plāno" šeit ir vietā). :) bet to jau mēs redzēsim, jo viens ir tas ko izlasu teorijā, un otrs ir tas, kas būs patiesībā teorijā. Jebkurā gadījumā - nevaru sagaidīt, kad mazais sasniegs nākamo līmeni un es līdz ar viņu. :)
Mar. 18th, 2022 @ 10:31 pm
|
| » #19 |
|---|
Nezinu ko pat lai saka - no vienām raizītēm pie nākamajām. Tikām galā ar vēderu (nu gandrīz tikām galā, vēl ne tā 100% bet uz kādiem 90%, kas man skaitās), tā tagad mazajam izskatās ka pirmie zobiņi grib šķilties. Kļuvis par tādu baisāko kašu vāceli un pa nakti negulētāju, ka nezinu ko iesākt. Viss sāp no negulētajām naktīm, jo vienīgais kā kaut cik paguļ, ir man blakus, kas nozīmē, ka es esmu spiesta gulēt piespiedu pozās un trauslu miegu, jo bail, ka mazā tētis neuzguļas uz rociņas vai segu neuzmet. Uz dīvāna iet gulēt - nav opcija. :( Bet nu zobiņš izšķilsies un būs jau labāk.
Bet mazajam visādas putriņas patīk, tikai ne kartupeļu. Nezinu kas tieši nepatīk - garša vai tekstūra. Ja garša, tad to vēl var mainīt, bet tekstūru gan nevaru saprast kā varētu izmainīt :( Pat caur sietiņu berzu, lai maksimāli viendabīgāka. Bet nu nekas, gan jau izfunktierēšu :)
Ar čučēšanas režīmu arī neiet. Mēģinājām pēc principiem, ko viena no miega konsultātēm iteica, veidot, bet tagad sajūta, ka mazjam trauma no tā, jo kā ieejam tumšākā istabā, tā uzreiz raud (izņemot uz nakti liekot čučēt). Mēģinām tad pagaidām tikai panākt to, lai vismaz kādas 40min diendusas reizes 3 līdz četras noguļ. Vēlams jau būtu vairāk, bet nu reti izdodas. Vienīgā konstantā ir pirmā rīta diendusa, to no pusdesmitiem līdz desmitiem parasti.
Bet kā mazais stutējas un turās četrrāpus. Baiagais lepnums manā mātes sirdī, jo nesen tikai 5 mēneši palika. Rāpot vēl nesaprot kā varētu, bet nu četrrāpus turās braši, arī bez atbalstīšanās pret kaut ko (sākumā balstījās pret sienu). :)
Feb. 2nd, 2022 @ 08:26 pm
|
| » #18 |
|---|
Jjau gandrīz otro nedēļu mazais mokās ar caureju, vai varbūt nu jau caureju, kura pārgājusi purkšķos ar izdalījumiem (tumši zaļas krāsas un gļotām, un divus vakarus pat ar asins, un nevis melnām, stīdziņām vai gļotām), un nebūt nav atpakaļ vecajās sliedēs, bet daktere neizsktās pārāk satraukusies, kaut gan nesaprot kas tam par vainu. Tagad mazais dzer smektu, kura par laimi viņam garšo, un probiotiķi. MAni arī uzlika uz dietās (es kādu 90% vai pat vairāk no tā visa jau tāpat neēdu, bet izmaiņas neredzu, ka mazo tas ietekmētu). Pirmdien jāsazvanās ar mazā dakteri, redzēs ko viņa teiks.
Kaut taisnību sakot, ir jau labāk kā pirms gandrīz divām nedēļām.
No pozitīvās puses - mazais traki grib sēdēt, lai gan vēl tikai 4,5 mēneši, bet nu baigi grib. Ķerās pirkstos un ceļās sēžus.
Mēģinām mazajam arī ieviest režīmu gan diendusām, gan naktsmiegam, bet nu dēļ punča nesanāk, jo viņam pat grūti normāli paēst, kur nu vēl čučēt aiziet, bet nu nepadosimies un noteikti ieviesīsim, lai viņam pašam vieglāk, un mums vieglāk saprast, ja nu kādreiz mazais būs neādā, kas varētu būt par vainu.
Bet tā jau mazais ir omulīgs un priecīgs bērns. :)
Jan. 15th, 2022 @ 07:34 pm
|
| » #17 |
|---|
Kopš mazais iemācījās apvelties uz vēdera nedēļu atpakaļ, visu laiku grib dzīvot uz punča, tikai viņam ātri nogurst kakls galvu turot, bet tas noteikti mainīsies viņam vairāk laika pavadot uz punča.
Ziemassvētkus sagaidījām kopā ar mammas brāļa ģimeni, kopumā diezgan jauki. Tie radiņi, kas pirmo reizi satika mazo bija sajūsmā, ka var viņu beidzot satikt. Bet laikam jaunā vieta + jaunie cilvēki bija pārāk nogurdinājuši mazo, tāpēc pa nakti ļoti trauksmaini gulēja, bet mājās pārbraucot jau viss bija atkal OK. Jaungada sagaidīšana gan nebija tik veiksmīga. Sagaidījām kopā ar mazā brālēnu (pusotru mēnesi vecāks, mazā tēta māsas dēls). No sākuma ļoti satraucās, kad aizbraucām uz viņu dzīvokli un sāka raudāt, kaut abus brālēna vecākus bija vairākreiz saticis. Un tad vēl tas salūts. Ļoti pārbiedēja mazo un pamodināja, bet par laimi izdevās pēc tam iemidzināt, bet joprojām tāds nemierīgs paliek ap gulētiešanas laiku. :(
Jau tā biju diezgan pret salūtu, tagad vēl vairāk. Vismaz visiem tiem kas turpinās līdz diviem rītā. -_-
Bet tagad man laikam būs jauna "raize"- pamperu daudzums. Mazais sācis pa mini porcijām, pēc gandrīz katras ēdienreizes piekakāk pamperu. Tik mini porcija, ka žēl pamperu mest laukā, bet sirds neļauj atstāt tādu pamperu pie mazā dupša apzināti. :D
Bet nu labāk šādas raizes, nekā veselības problēmas. :)
Un mazā daktere teica, ka varbūt 5 mēnešu vizītes laikā izskatīsim piebarojuma (dārzeņu biezeniīši) uzsākšanu, ko mazliet gaidu. :)
Ak, jā, un pa mēnesi mazais pieņēmies par aptuveni 600 gramiem (tagad sver 9kg 170 grami) un izstiepies par 3cm (tagad 70 cm, sākumā gan dakteres māsiņa šaubījās un teica, ka varētu būt 71 cm).
Jan. 4th, 2022 @ 11:58 am
|
| » #16 |
|---|
Mazais pats šodien apvēlās uz vēdera. Esmu dikti priecīga. Te, protams, tā īsti nav iespējams izpaust, bet nu prieks baigais. :)
Ziemassvētkus svinējām kopā ar mammas brāļa un mana brālēna ģimenēm, kas nozīmē, ka kopā bijām 10 cilvēki. Daudz jauni cilvēki mazajam. Visi tik slavēja, cik viņš mierīgs un smaidīgs, un visādi paucināt, panēsāt gribēja, kas, par laimi, mazajam patika. :) Tiesa gan, tādēl mazajam bija pārāk daudz jaunu iespaidu, un viņš nemierīgāk gulēja, bet nu tā jau visādi citādi bija ļoti jauki un ilgi gaidīti sirsnīgie Ziemassvētki (bez dāvanām, izņemot mazo:D )
rīt mazajam kārtējā svēršanās un mērīšanās, kā arī otrā pošu tūre, ja daktere nelems savādāk. :)
Mazais ik pa laikam noguļ visu nakti, kas mani reizē priecē, un reizē naktī sabiedē, jo tas notiek pēkšņi un es pamostos apjukusi :) Bet nu tā jau visādi citādi lietas liekas, ka iet uz labo pusi. Arī mazajam vēders laikam nonormalizējies un tagad reizi dienā vai divās sarūpē pamperā kādu "dāvanu", kas mani dara mierīgāku un līdz ar to arī mazulis noteikti to jūt un arī pats mierīgāks.
Diemžēl tas, ka viņš negrib pa dienu gulēt nav mainījies, bet nu gan jau arī tas atrisināsies. :)
Dec. 27th, 2021 @ 12:20 pm
|
| » #15 |
|---|
Pagājušajā otrdienā bijām pie dakteres uz ikmēneša svēršanos/mērīšanos - mazais pieņēmies par 1kg un izstiepies par 4cm. Manuprāt labs rādītājs (ne priekš drēbēm gan, tās ceļo uz "mazo drēbju kasti", kura ir gandrīz pilna :D ), un pat daktere likās gana apmierināta. Protams, joprojām, ārpus viņas tabulām. Šomēnes, pašās Decembra beigās mazajam plānojas otrās potes. Ceru, ka ies tikpat veiksmīgi kā ar pirmajām. :)
Sāku justies pamazām kā slikta māte, jo ļauju skatīties TV, kad tas ir ieslēgts, bet nav jau īsti izvēles - dzīvoklis ir tik maziņš, ka mums nav vēl vienas istabas, kur noslēpties no TV, ja gribu ko darīt (pēdējā laikā esmu atsākusi adīt, un nemaz nerunājot par mājas darbiem; jau paspēju mazajam zeķes noadīt un tagad plānoju šalli) un viņš tāpat nedabīgos lenķos izlieksies, lai ieraudzītu no kurienes tā skaņa nāk. Bet vismaz viņš pārāk neaizraujas ar TV, ja vien tur nav politikas debates, tad gan ilgi un mierīgi skatās. :D
Izgatavojām arī viņa pirmo pasi - bilde bezgala smieklīga (riktīga pārsteiguma izteiksme bildē), bet nu domāju, ka tieši tāpat viņš arī skatīsies uz robežsargiem, kad būs laiks pasi izmantot. :D
Ar pašas pienu ir labāk, bet tāpat joprojām kā pa kalniem un lejām, un nepalīdz arī tas, ka pēdējā laikā ir baigais nogurums piezadzies, bet nu gan jau tikšu arī tam pāri.
Nedēļas nogalē dosimies pirkt Ziemassvētku rotājumus, jo mazā tētis paziņoja, ka mums šogad noteikti vajag egli uz viņa pirmajiem Ziemassvētkiem (man tāda nebija bijusi kopš izvācos no vecāku mājas vairāk kā 10 gadus atpakaļ). Iekšā tāda maza satraukuma sajūta. :)
Noteikti vēl ko varētu piebilst, bet šovakar jau miegs tā diezgan pamatīgi lauž mani nost. :)
Dec. 9th, 2021 @ 11:13 pm
|
| » #14 |
|---|
ah, kādu laiku te nekas nav rakstīts. Bet ne jau tāpēc ka viss būtu super ideāli vai super slikti - vienkārši kaut kā nebija laika un tā teikt "iekšā".
Tā kam šorīt mazais, kā jau katru rītu, lika celties astoņos, bet pats aizgāja (domāts - iešūpoja sevi krēslā) neilgi pēc tam uz savu rīta snaudu, kuru šoreiz laikam pat būs ilgāka par kādām 15-20min, izdomāju, ka varētu kaut ko ierakstīt. Abi ar mazā tēti, kurš joprojām saldi guļ, čuč, kamēr es te pie datora mēģinu saplānot ceļu uz māsas kāzām, kuras notiks ārzemēs. Lai gan it kā ir vēl pāris mēneši laika, negribu atstāt uz pēdējo brīdi, it īpaši tādēļ, ka mazais visu šo padara vēl neparedzamāku (nevar zināt, vai ārpus nakts stundām, ļaus man šim jautājumam normāli pievērsties vēlāk, jo paliek arvien aktīvāks un aktīvāks. :) )
Ah, jā, un šī nakts pēc ilgiem laikiem bija grūta - mazais nekādi negribēja gulēt savā gultiņā. Visu laiku modās, nācās ņemt blakus, un tā ka viņš blakus, tad, protams, ka es nevaru normāli pagulēt, jo galvā visi tie "a ja nu.... ". Bet nu par laimi, šādas naktis ir reti. [Parasti sev mazo ņemu blakus tikai tad ja viņš agri no rīta pamostas, jo pat pēc pabarošanas, kuras laikā viņš iemieg, nav liela jēga līkt čučet savā gultiņā, jo drīz jau maģiskie 8 no rīta un tāpat esmu gana pamodusies. ]
Šobrīd esam laukos pie mazā vectētiņa un vakardien aizgājām arī pie vecvecmāmiņas. Tā kā no brauciena uz pilsētu bija iesnaudies, tad pēc pamošanās vecvecmāmiņa beidzot dabūja viņu redzēt smaidīgu un omulīgu arī, tā teikt, klātienē (iepriekš bija niķīgs un raudulīgs). Un tā kā viņš krietni vairāk sāk apzināties apkārtni, tad šoreiz viss viņam krietni interesantāks un nevar vien beigt pētīt. :)
Šoreiz tā īsi, jo gribu paspēt uztaisīt sev vēl karstu kafiju, un cerams, arī to izdzert. :D
Nov. 21st, 2021 @ 10:07 am
|
| » #13 |
|---|
Aizvadītā nedēļa pavisam noteikti ir bijusi lielāku un mazāku niķīšu nedēļa. Tos, kas ir pirms miega, protams, pat neieskaitu. Bet! Mazais arvien biežāk un biežāk naktī pirmo reizi pieceļas pēc 4 stundām un nav arī vairs tāds retums ka pēc 5 vai 6. Pēc tam gan turpina celties ik pa 1 vai 2h, bet nu tas arī saprotams, jo samiegojies apēd gaužām maz līdz jau atkal ir aizmidzis. :) Bet neizbēgam, ilgāk par 8iem rītā nekādi negrib gulēt, kas mani neiepriecina, bet vismaz mazāka iespēja, ka mazā tētis darbu nokavēs :D
Mazais pasācis ļoti stabili un diezgan augstu turēt galviņu, kad noguldīts uz vēdera. Protams, rokās, vertikāli esot to jau diezgan labi darīja, un grozīja, bet nu tur vienmēr arī mana plauksta netālu, lai laikus notvertu vai pabalstītu, ja galviņa gāžas. Un izskatās, ka sāk apzināties savas rokas un apzināti šodien satvēra savu mīļlupatiņu-miega pelīti. Ceru, ka tā nebija tikai mana "wishful thinking".
Un riktīgi sācis paust savas emocijas - ja dusmīgs, tad ne ar ko to nesajauksi, tāpat par prieku un bēdām. :)
Joprojām nevaru samierināties, ka tas skaitās normāli, ja vairākas dienas (citreiz pat, manuprāt, krietni par daudz) neiziet mazajam vēders. Visu laiku uztraucos, vai ja kāds niķītis, vai tas nav no tā. Tā teikt, pati meklēju vainu, kur nav. Bet nu citreiz liekas, ka tas ir vienīgais iemesls, kaut gan visdrīzāk es vienkārši neesmu iedomājusies vēl kādu opciju.
Ah, un vēl tā raustīšanās (nekontrolējamie refleksi), Ak, kā man sirds sāp kad tie uznāk pēc tam, kad viņš jau iemidzis vai vēl trakāk - kad zīž. Pats jau sācis dusmoties, ka neļauj rokas un kājas ēst. Daktere, jau protams, saka, ka tas viss normāli, ka tas līdz gada vecumam pat varot vilkties (par ko es ļoti ceru, ka nē...)
Nov. 8th, 2021 @ 07:01 pm
|
| » #12 |
|---|
Īsumā par šo nedēļu:
*Mazais savas pirmās potes pārcieta godam - piebļāva pilnu potēšanas kabinetu, bet kā izgājām laukā jau vairs bija tikai uzmetis lūpiņu un ieķēries manā jakā ar asarainām acīm. Temperatūru tā arī nesagaidījām, kā daktere bija pareģojusi, par ko, protams, prieks. Iepirktās zāles noderēs citai reizei, un sirdi/prātu mierinās, ka mājās zāles jau ir. :)
*Līdz vakardienai, niķītis pēc niķīša turpinājās, bet pieļauju, ka man mazliet vairāk jāpaseko viņa dienas režīmam, jo man šķiet, ka pēdējā laikā tas ir mazliet nestabilāks, kā bija pirms nedēļas un gan jau tas viņam visu ir nojaucis, un tāpēc niķojas. Šodien atkal notika brīnums, un aizgāja čučēt ar pirmo piegājienu liekot gultiņā.
*Pužļu paklājiņš kavējas, neesot noliktavā manis pasūtītais, tagad gatavo alternatīvas. Ļoti žēl, jo biju cerējusi, ka jaunnedēļ varēšu ar viņu uz tiem vairāk padarboties, jo var redzēt, ka viņš grib velties un kustēties (rāpot prom uz muguras :D un arī citādi), bet uz gultas to nevar, jo daudz par mīkstu, un mājās nav īsti tādu segu vai citu lietu ko forši paklāt ilgākam laikam. :( Nu jācer, ka tik un tā būs nākamnedēļ.
*Internetā pasūtīju kombinezonu, atnāca divi. Protams, nav nekāds biezais. Tikai tādam kā šodienas laiks piemērots, diži aukstākam nē (protams, opcija pavilkt biezākas drēbītes paliek, jo gana liels). Bet tāpat sarunājām, ka bonusiņš tiks mazā brālēnam. ^^
*Ak, jā, un pa mēnesi mazais pieņēmies tikai par 1 kg un pastiepies par 2cm, tātad 7,5kg un 63cm. Daktere joprojām nav līdz galam apmierināta, jo ārpus viņas tabulām esam, bet es iekšēji jūtos lepna, ka ar mazā apetīti un aktivitātes daudzumu pieņēmies tikai par 1 kg, nevis 2kg kā tas bija iepriekšējā mēnesi. Bet nu gan jau kādreiz iekļausimies dakteres tabulās. :) Galvenais, ka mazais priecīgs un veselīgs. ^^
Barošana ar krūti joprojām iet kā pa kalniem un lejām - ir dienas, kad liekas, ka esam uz pareizā ceļa un varēs kaut kad atteikties no maisījumiem, un ir dienas, kad liekas, ka varbūt es tikai sevi un mazo moku. Bet nu kopumā jau tomēr man šķiet, ka iet uz labo pusi un tomēr tā pieniņa, kaut par 5ml, bet ir vairāk. Un pat ja nepienāks brīdis, kad varētu atteikties, galvenais, lai rezultātā mazais vesals. Ar apkārtējo komentāriem (galvenokārt no vecomēm un citiem "labo padomu, kuri "nez kāpēc" sastreso jaunos vecākus" cilvēkiem ), gan jau tikšu galā. Neesmu gluži uz mutes kritusi, un lai arī tomēr esmu meitene no laukiem, man jau sen tas biklums kaut kur bikli ir ierāvies stūrīti. :)
Oct. 29th, 2021 @ 11:38 pm
|
| » #11 |
|---|
Ceru, ka tas ir tikai pilnmēness, bet mazais pēdējā laikā mega niķīgs. Pat tad, kad esam pārliecinājušies, ka viss OK (no sērijas - vai paēdis? vai pampers sauss? varbūt pamainīt pozu kādā esmu paņēmusi rokās? ...) Bet ja nu arī tas ir jaunais "new normal" kādam laikam, tad gan jau arī šim posmam tiksim pāri.
Un par gulētiešanu vispār nerunāsim... Nesaprotu, ko es vakar tik perfekti izdarīju, ka kā ieliku gultiņā, tā turpināja čucēt līdz diviem naktī. Vairs nav izdevies atkārtot... :( :D
Un atkal sākās problēmas ar puncīti (vismaz man tā liekas, jo pats mazais neizrāda nekādu diskomfortu un no rītiem un bieži pa dienu ir tik smaidīgs un omulīgs, ka sirds kūst!) - negrib iziet katru dienu. Esmu izmēģinājusi tik daudz tautas līzekļu, ka kur nu vairs? Bet nu daktere nelikās satraukta. Katram gadījumam pateica aptuveni šādi: "ja reiz tas mani uztraucot vai mazais sāk izrādīt diskomfortu, tad reku var šito enemu viņam izmantot". Nopirku. Par laimi nenācās izmantot. Bail iedomāties kādu traci taisītu, ja to izmantotu, un kā mēs viņu nomierinātu...
Nākamo otrdien jādodas uz mazā mērīšanu, svēršanu un potēm. Ceru, ka potes pārāk nesāpēs. Mazs satraukums, jo tomēr pirmās potes (neskaitot Dzemdību namā saņemto tuberkulozes, pie kuras viņš pat nepamodās).
Man parasti nav nekādu iebildumu attiecībā uz to, ka valdība lieku mums mājās sēdēt un veikalus ver ciet, jo tāpat ar mazā tēti esam tādi mājsēži, bet nu šoreiz žēl, jo visu ko ievajagas mazajam jāpērk internetveikalā un jāgaida, kamēr atvedīs, vienlaikus cerot, ka būs viņiem noliktavās, tas ko pasūtīji. Šitā vanniņu mazajam pasūtīju, jo esošajā viņam praktiski nav vietas. Manis izvēlētā vairs nebija, kaut mājaslapa teica ko citu, tāpēc nācās ņemt viņu piedāvāto alternatīvu. Šajā reizē man bija galvenais, lai izmēri saskan, bet citreiz man noteikti citas prioritātes būtu... Un jau jūtu ka jāpērk nākamis izmērs, un vēl visādas citādas lietas, kā viņš lielāks (visādās jomās) aug. Par laimi mani ir tikai šāda veida problēmas. :)
Bet nu tā jau laikam ar bērnu audzināšanā ir kā spēlēs ar līmeņiem - tiklīdz liekas, ka esi ar šo ticis galā un nu jau saproti, kas jādara, Tu nonāc jaunā un sākas viss no gala - liekas, ka nekas nesanāk un dari kaut ko nepareizi, līdz aiziet, un tad jau nākamais līmenis... :)
Oct. 24th, 2021 @ 09:32 am
|
| » #10 |
|---|
Šodien aizbraucām uz svara dinamiku. Mazajam pie svara klāt +/- 600 grami (tas pa divām nedēļām), daktere bija apmierināta. Teica, ka cer, ka pa nākamajām divām nedēļām redzēs tādu pašu pieaugumu. Tad gan arī mazo izmērīs un sapotēs pirmās potes. Teikšu godīgi, bija atvieglojums, ka šoreiz daktere apmierināta.
Atcerējos arī pajautāt kādēļ 2kg tikai ar mātes pienu ir OK, bet jaukti/tikai ar maisījumu nav ok. Viss ir vienkārši - nepārstrādājas tik raiti kā mātes piens, tādēļ lieka (un nevajadzīga) slodze citiem orgāniem (nierēm, aknām), var slikti no zarnu trakta iziet un, ja kaut kur ne tā iziet, var veidoties alerģijas, kuras tā neveidotos.
Un īstenībā arī mātes pienu neesot labi dot cik uziet, jo ja par daudz bēbīši spiesti atgrūst un aizcietējumi rasties, kā arī, protams, liekais svars, bet nu tā kā tas daudz labāk pārstrādājas, tad ārsti uz to pieverot acis, ja barojot tikai ar pieniņu.
[ceru, ka neko nesaputroju tagad šo rakstot..]
Vēl viena pozitīvs atklājums - zīdaiņu guļammaisi. Varu nevilkt bikses un zeķes (kājiņas siltas tāpat), vai visu pilno kombinezonu, kas nozīmē ka mans mazais ekshibicionists ir laimīgāks, jo daudz brīvības (un plikumu) kājiņām. Un laimīgs mazais, laimīga es. :D
Tikai jāsaprot, kā panākt, lai plaukstas nepalieku visu laiku aukstas. Papildus jaciņa augšdaļā nelīdz, sedziņa muguras daļā viņa bauncerī arī nelīdz. Cimdus mājās arī gluži negribās vilkt...
Bet nu vismaz kopumā neizskatās, ka viņš būtu nosalis.
Oct. 12th, 2021 @ 10:26 pm
|
| » #9 |
|---|
Pagājušās nedēļas nogalē aizbraucām uz maniem laukiem, pie mazā vectētiņa (mana tēta) un vecvecmāmiņas (mana vecmāmiņa). Gāja tieši tik nomierinoši cik es cerēju. Diemžēl satiekot vecvecmāmiņu mazajam bija uznākusi niķīgā diena un nebija ne uz pusi tik smaidīgs kā bildēs bija rādīts, bet tas jau tāpat nemazināja satikšanās prieku. :)
Izrādās, ka arī visi 4 (augumā diezgan mazās) vecmāmiņas bērni bija lieli dzimstot. Visi esot bijuši 4+kg. Attiecīgi, tiku draudzīgi pabrīdināta, ka nebūšot viegli (šoreiz fiziskais aspekts tika domāts :D) lielu puiku audzināt. :) Protams, pastāstīja arī vēl šādus tādus atgadījumus no savas pieredzes (izrādās, ka viena no manām tantēm tika sajaukta ar citu meitenīti pēc piedzimšanas, un to atklāja tikai gandrīz nedēļu vēlāk, pirms izrakstīšanas, kad galvenais bērnu ārsts slimnīcā veicis izrakstāmo jaundzimušo apskati. Nu gandrīz kā filmā. Labi, ka beigas laimīgas :) ) un šādus tādus padomus deva. :)
Atgriežoties tagadnē - nespēju saprast, vai mazajam veidojas jauns gulēšanas režīms, jo pēdējās naktis noguļu aptuveni 4h pirms pirmo reizi pieceļas un tad ceļas ik pa 2h, kas, protams, man ir īsta svētība (kaut pati mazliet tramīgi guļu, jo neierasti), bet negribās arī tā ļoti sacerēties, jo ja nu šis ir tieši tas oats gadījums, kā kad cēlās 3 naktis ik pa stundai? Ceru, gan ka šādi viņš vienkārši mēģina pāriet uz ilgākām gulēšanas stundām.
Varbūt tas pavisam vienkārši saistīts ar to, ka viņš negrib pa dienu čučēt un grib ar mums lielajiem vienā istabā būt?
Bet nu jebkurā gadījumā, kad no rīta kārtīgi ceļamies, tad mazais ir viens priecīgs un omulīgs bēbītis, kas, manuprāt, arī ir galvenais.
Mazliet arī uztraukums par otrdienu, jo tad jāiet pie mazā ĢĀ uz svara dinamiku. Ceru, ka atkal nebūs jāklausās, ka esmu pārbarojusi un vēl dažas citas ne pārāk pozitīvas lietas. Bet nu tas lai paliek otrdienai...
Oct. 9th, 2021 @ 07:35 pm
|
| » #7 |
|---|
Pie mazā vecmāmiņas gāja tā kā es gaidīju - tika saņemti vairāki sāpīgi trāpījumi pa sāpīgām tēmām (lai gan apzinos, ka tie nav ar nodomu. Viņa vienkārši nesaprot robežas), vienlaikus uzņēma tikpat silti, kā vienmēr. Bet nu, protams, pozitīvā ziņa - izskatās ka vecmāmiņai par abiem mazdēliem (mūsu mazo, un mazā tēta māsas puiku, kurš piedzima kādu pusotru mēnesi ātrāk) vienlīdz siltas jūtas. ^^ Pirmās reizes un kā nu būs jau uztraukums tā pat bija.
Protams, nekas jau nelika domāt, ka varētu būt arī savādāk, bet diemžēl ir dzirdēti gana daudz pieredžu stāsti, kuri absolūti nebija uz pozitīvās nots.
Un šajā nedēļas nogalē brauksim pie mana tēta un mazā lauku vecvecmāmiņas. Šo gan nevaru sagaidīt. :)
Ā, un vēl viena labā ziņa - mazajam nav problēmu ar garajiem gabaliem mašīnā, ja tik tā kaste ripo uz priekšu. Tad čuč saldi, jo saldi. Par šo man arī bija mazs uztraukums, bet par laimi - velti.
Vakardien bijām arī pie mazā ĢĀ uz to mēneša pārbaudi. Kopš dzimšanas (pagājušas 5 nedēļas) pastiepies par 2 cm un pieņemies par 2kg. Mani izbāra, ka pārbaroju (jo jauktā barošana), un es tādēļ apjuku un atkal aizmirsu pajautāt - kāpēc ja tie 2kg būtu tikai ar mātes pienu būtu OK, bet tā kā tas ir ar jaukto barošanu, tad tas skaitās slikti un par daudz? Vai tad 2kg nav 2kg? Ceru, ka pēc 2 ned. atcerēšos pajautāt, kad būs jāiet skatīties svara dinamika.
+ vai tajā, kad rēķina, cik viņam 5 ned. vecumā jāapēd tiek ņemts vērā, ka mazais jau dzimstot bija par 1kg smagāks kā vidējais bēbītis? Vai varbūt tas neko nemaina? Jācer, ka šie jautājumi vairs neizbris no galvas ārā
Un vispār - ko es varu darīt, ja mazais prasa ēst, pašai vēl nav ko dot (nav atražojies) un nekas nedarbojas kā uzmanības novērsējs? Nu taču nelikšu gultiņā bļaujošu bērnu un istabas durvis nevēršu pēc viņa ciet. Varbūt šī mana pieeja ir nepareiza, bet nu badināt mazo man arī nešķiet pareizi.
Un nobeigumam pozitīvāka nots - baby k`tan (kaut kas līdzīgs slingam, ergo somām un tamlīdzīgi, tikai daudz vienkāršāks) un babyBjorn krēsliņš, nav zemē izsviesta nauda. Krēsliņā mazajam patīk, pats aktīvi sevi šūpina un kaut ko savā nodabā burbuļo, un tas baby k`tan ir tiešām ērts un ļoti ātri uzvelkams, un izskatījās, ka mazais arī labi jūtas. :)
Sep. 29th, 2021 @ 12:21 pm
|
| » #7 |
|---|
Kopš pēdējā ieraksta, par laimi (un ceru, ka ar šo neko nepiesaukšu) ir visas bijušas kopumā labās dienas. Ar tādiem izteikti grūtiem posmiņiem, bet kopumā labās. Ceru, ka tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa jebšu sākusi mazāk nevajadzīgi uztraukties un vairāk pamanīties atgūt enerģiju.
Piemēram, šodien, kā ap septiņiem vakarā pamodās, tā tikai ap desmitiem beidzot normāli dabūju gulēt. Visu laiku kaut ko niķojās, un es pat neskaitīšu cik reizes uz manis un sevis atgrūda atpakaļ daļu no tā ko bija ēdis (šeit gan es varētu būt pie vainas, jo gan laicīgi viņu nepaņēmu atraudziņu pozai, kas parasti viņam ļoti ātri palīdz). + man aizdomas, ka viņu mazliet gāzītes moka. Ceru, ka rītdien viņam būs labāk. :)
Šajā nedēļas nogalē plānots braukt pie mazā vecmāmiņas (mazā tēta mamma) beidzot viņu atrādīt (mans tētis pats atbrauca tikko tajā nedēļas nogalē, kad mūs no slimnīcas izlaida). Bet es galīgi negribu braukt. Man tie ir lieki stresi. (Nu jau) vecmāmiņa ir ļoti jauka un tā, bet viņa nezina robežas un es zinu, ka dzirdēšu gana daudz jautājumu (kas tā nav domāti, bet...), kas trāpīs sāpīgajos mērķos, bet nebraukt arī nevar. Es ceru, ka vismaz tur es neapraudāšos. :D
Bet vispār, apsveru domu aizbraukt uz kādu nedēļu vai divām pie tēta uz laukiem ar mazo. Vides maiņa varbūt man palīdzētu. Bet! Tur nebūtu mazā tētis, kurš īstenībā, lai arī lielākoties palīdz ar mazām lietiņām, viņš palīdz. Un ēst man uztaisa. Un emocionāli lielāko atbalstu cenšas sniegt. Bail par to kā būtu bez viņa.
Un ļoti gribās atrādīt mazo manai lauku vecmāmiņai (mazajam viņa ir vecvecmāmiņa). Šo man ļoti gribās. Jūtos mazliet vainīga Rīgas omes priekšā par to, bet diemžēl mainīt to nevaru. Un Rīgas ome tāpat pirmā viņu ieraudzīs. Bet nu tas tā.
Sep. 20th, 2021 @ 11:10 pm
|
| » #6 |
|---|
Ir labās un ir sliktās dienas. Vakar bija sliktā diena (fiziski bija ļoti grūti piecelties no gultas un apraudājos no noguruma, nemaz nerunājot par iekšējiem emocionāliem uzbrukumiem sev un apkārtējiem, kurus gan man pietika prāta paturēt pie sevis :D), arī aizvakar bija grūta diena (mazais niķojās visu laiku; negribēja gulēt un raudāja visu laiku; atteicās no krūts piena [es to uztveru īpaši sāpīgi, jo man jau tā piena trūkst un dabūnam papildus barot ar maisījumu] un iedzīvojās zilos riņķos zem acīm), bet šodien ir labā diena. Un šodien atskatos uz pēdējām divām dienām, un saprotu, ka nebija jau viss tik slikti kā man likās dēļ noguruma, bet zinu, ka kad atkal atnāks sliktā diena, būs grūti tā normāli paskatīties uz lietām. Bet nu kad nāks tās sliktās dienas, tad cīnīšos un ja nevarēšu vairs tikt galā, sūtīšu cīņā mazā tēti, kamēr pati raudāšu zem segas. Kaut īstenībā es jau ceru, ka vienkārši to slikto dienu nebūs (jā, jā, zinu cik naivi, bet nu labāk šādi muļķīgi cerēt, ka dzīvot ar skumju nolemtību par "neizbēgamajām sliktajām dienām, kad viss slikti").
Es gan arī mēģinu sev iestāstīt, ka štrunts ar to ka citām sanāk (vai vismaz no malas izskatās, ka sanāk), un es esmu es, un man ir citi apstākļi, fons un vienkārši situācija, un nav jāpārdzīvo, ka man reizēm tik grūti, bet līdz galam nesanāk vēl tam pašai noticēt. Apzinos, ka visām grūti pirmajā reizē, un varbūt arī otrajā, trešajā, X reizē, un ar laiku kļūs vieglāk, vai vismaz spēšu paskatīties uz visu vieglāk, tikai mazliet jāpaciešas.
Bet galvenais, kad mazais pieglaužas vai (vismaz manuprāt) noreaģē uz manām darbībām ar smaidu, tas atsver visu. Un, par laimi, netrūkst šādu brīžu. :)
Sep. 15th, 2021 @ 03:35 pm
|
|
|