|
Oktobris 19., 2016
 | 11:26
Iemācīties sadzīvot ar faktu, ka +/- viss uz pasaules ir subjektīvs, ir ļoti grūti. Īpaši manā industrijā.
10 minūtes atpakaļ gandrīz visi saplūcāmies par darba Ziemassvētku balles ielūgumiem. Par fontiem, lūk. Priekšniekam nepatika fonts, kuru mēs ar Keriju izvēlējāmies kā labāko no variantiem. Tā vietā, viņam patika fonts, kas man izskatījās pēc parasta standarta epasta fonta.
Manā galvā bija slepkavnieciska aina, kurā metos virsū priekšniekam ar kaujas saucienu un purināju viņu kā tādu vecu salmu lelli. Realitātē neteicu neko, apsēdos pie sava galda un izlikos, ka esmu dziļi iegrimusi svarīgās darba lietās. Jo, it kā, viena no pieaugšanas pazīmēm ir apzināšanās, ka tavi komentāri nevienam nav vajadzīgi un reizēm ir labāk paklusēt.
P.S. Vēl grūtāk ir sadzīvot ar faktu, ka cilvēki pēc sevis nemazgā savas tējas/kafijas krūzes.
|
Oktobris 18., 2016
 | 16:36
Dusmas šodien un vispār šitais jau kāpj uz augšu mēnešiem ilgi.
Varētu uzrakstīt ļoti, ļoti garu ierakstu par mūsdienu laikiem, kad cilvēki ir piedzimuši atlaižu un lētumā ērā. Mums ir Primarki (labi, es te par Angliju runāšu protams), discount stores, lētas zeķes, lēts imigrantu darbaspēks un nekam vairs īsti nav vērtība. Mums ir cowboy builders, kuri būvē pa lēto, tikai viss brūk labi ja pēc pāris gadiem, ja ne pēc mēnešiem. Mums ir kaktu 'arhitekti', kas pa kaktu kantoriem fiksi sazīmē kaut kādus plānus. Un vispār visi ir pieraduši, ka visam jābūt pa lēto. Un vaimanas kāpēc speciālisti ir tik dārgi un kāpēc speciālista izmaksa/stundā ir dārga un mēs esam tikai naudas grābēji. Bet vai kāds kādreiz parēķina biznesa izmaksas - ka speciālista stundas likmē ietilpst ne tikai viņa darbs, pūles, intelektuālais ieguldījums, ar biroju saistītās izmaksas utt? Nē, visu vajag pa fikso un pa lēto.
Tā arī viens no mūsu klientiem - nožīdoja, negribēja samaksāt lai mēs aizietu uzmērītu viņa veco, pussabrukušo krogu, bet izvēlējās lai mēs ņemam par pamatu kaut kādu arhaisku inventarizācijas plānu. Negribēja lai mēs aizejam apskatīt ēku, nē, nē, nemaksāsim par jūsu laiku, izmantojiet veco inventarizācijas lietu. Un tā sēžam ar skaistiem plāniem, kur nekas neliekas kopā un es varu kristāla bumbā iztēloties ēkas struktūru un raut no gaisa izmērus, jo protams vecie inventarizācijas plāni nahren visi nepareizi.
Piemēram, tikko atradu, ka vispār vienā no ieplānotajām tualetēm, pa vidu lepni greznojas milzīgs skurstenis. Kuram apkārt apiet nevar. Kurš nebija parādīts vecajos plānos. Nu tad nebūs viņa darbiniekiem tualete.
|
Oktobris 12., 2016
| 22:14
Šī pusgada universitātes projekts (neskaitot simtiem konstrukciju aprēķinu), ir uzrakstīt kursa darbu par noteiktu eko būvniecības veidu, eko materiāliem vai dažādiem veidiem kā pašu būvniecibas procesu padarīt ekoloģiskāku un mazāk kaitīgu.
Prātoju par savu tēmu un pa daļai uz dullo izlēmu rakstīt par, hmmm, māla kleķi? (Angliski saucās 'cob'). Un pēkšņi man pavērās pilnīgi jauna pasaule, es esmu sajūsmā un nezinu kā šonakt gulēt. Britu salās, māla kleķa ēkas pastāv simtiem gadu un ir daļa no vēstures. Būvēšana ar mālu ir viens no ekoloģiskākajiem variantiem, ar pareizu apmetumu, māla ēka var pastāvēt simtiem gadu, nav nepieciešama siltumizolācija un mājā nav mitruma/pelējuma problēmas, kas tik bieži sastopamas ar tradicionālajām būvniecības metodēm (pūstošas koka sijas dēļ ventilācijas trūkuma utt). Atceros, kad 2014. gadā piedalījos restaurācijas vasaras skolā, viens no dalībniekiem, Alekss bija specializējies 'earth building', pāris gadus pirms tam aizbraucis uz Ameriku, izgājis kursus un izlēmis savu karjeru saistīt ar ekoloģisko būvniecību. Šobrīd Alekss kopā ar veselu citu grupu domubiedru ir nodibinājuši organizāciju, kas izglīto cilvēkus par šīm 'zemes' ēkām, apmāca un cenšas attīstīt nozari. Toreiz man likās nedaudz smieklīgi - kaut ko būvē no smiltīm un māla, hobitu mājiņas un kas tik vēl ne. Bet tagad, jūtu, ka man būs interesanti rakstīt kursa darbu. Un vispār atradu kursus, nākamgad Aprīlī, iespējams mēģināšu apgūt principus.
|
Oktobris 11., 2016
| 13:25
Un vispār, ja vakar, pirms gulētiešanas, priecīgi sev iestāstīju, ka esmu supersieviete un redz kāda es forša, kā es visu varu - darbu, skolu, hobijus un vēl organizēt biznesa pasākumus, tad šodien esmu vienkārši nogurusi, sāp galva un rokas īsti neceļās.
|
Oktobris 10., 2016
| 20:47
Teikšu jums pavisam godīgi - nejūtos šobrīd nekādā sajūsmā par universitāti. Jā, man joprojām patīk pati vide un fakts, ka mācos, bet tikai trešā nedēļa un es jūtu cik ļoti skolā izlaidu fiziku. Sēžu un līdz asarām mokos ar būvkonstrukciju aprēķiniem. Izrādās, ka es pat neko neatceros par pašiem pamatiem - Ņūtona likumiem, gravitāti, kā pārveidot masas uz tilpumiem utt. Un vēl uzliekam pa virsu faktu, ka viss ir angliski un man ne bū ne bē. Universitātē neviens neucinās, visiem ir pofig - ej mājās, skaties savus video un cīnies kā vari. Tā te sēžu pa vakariem un cīnos, bet gribas kliegt. Neatceros nevienu fizikas nodarbību no skolas. Mums vispār bija fizika?!
|
|
|
|