|
Aprīlis 1., 2013
 | 16:10
Angļu Lieldienas ir kas briesmīgāks par Ziemassvētkiem, jo Ziemassvētkos vēl tiek ēsts kaut kas līdzīgs normālam ēdienam, tur gaļa, pīrāgi, rosoli utt. Es esmu apēdusi šokolādi kāda pusgada vērtībā un gribu vemt. Nav brīnums, ka manas bikses sāk plīst kājstarpā. Lai vai kā, bija lieliski - man bija olu medības - Karls bija izlicis visādas mīklas un norādes pa visu dzīvokli, un smējās, locīdamies, kā es skraidelēju apkārt, vicinot līmlapiņas savās sakarsušajās rociņās. Nomedīju šokolādes konfektes, pudeli šampanieša (tam nav nekāda sakara ar Lieldienām, bet viņš atcerējās, ka pirms pāris nedēļām es vienu vakaru čīkstēju kā vecas durvis, ka ļoti kārojas šampanieti - viņš ir labākais draugs pasaulē!) un, protams, Lieldienu šokolādes olu (tumšās šokolādes). Es viņam uzcepu Lieldienu kūku (man ļoti patika recepte, jo tā bija kūka bez miltiem, garšoja kā milzīga šokolādes trifele ar krēmu!), izdekorētu ar krāsainām mini oliņām un pūkainiem cālīšiem. Sadzērāmies šampi un vīnu, saēdāmies šokolādi un pavadījām mīlīgu vakaru divatā, bet šodien izstaigājām tirgu, jo bija visādi sabraukuši dīvaiņi ar neparastām lietām - franču sieriem, vācu desiņām, aromātiskām kafijām, beigās nopirkām marokāņu ēdienus pusdienām, un vēl izstaigājām pāris apģērbu veikalus, jo Karls jau trīs mēnešus meklē kaut kādu īpašo vīriešu somu, bet beigu beigās tikai es sev nopirku jaunu, spīdīgu jaciņu ar fantastisku atlaidi, un dabūju izsmieties, jo viņš besījās ārā, ka nekur nevar atrast sev normālus džinsus, jo visi džinsi domāti kaut kādiem bāliem zēniem ar insektu kājiņām (saucās "skinny carrot" piemēram, vienkārši vāks), kamēr viņam ir ritīgi sportistu augšstilbi (tā viņš pats saka, kamēr es skaļi smejos un saucu viņu par "ghetto ass" :D). Vēl aizgāju ciemos pie Elas, izpļāpājos, tagad esmu laimīgi mājās un apsveru domu par skrējienu lai nejustos tik briesmīgi resna un tizla pēc svētku izvirtībām.
|
Marts 29., 2013
 | 18:25
Sataisīju pirmos sūdus, vajadzēja mazliet vairāk kā gadu, bet nu jā, atbildība aug, kļūdas sāk notikt.
Kamēr izbaudīju savu vienu brīvdienu, ar Karlu staigājoties pa pilsētu, ēdot kruasānus, tikmēr pret mani ir uzrakstīta sūdzība. Nu ne tā personīgi, ka kāds mani nīst, bet ir sūdzība pret firmu un tā ir mana vaina. Izsūtot kādam cilvēkam dokumentus, es nejauši iešķūrēju aploksnē papīru, kurš mētājās uz mana galda, kurš uzrādīja visas kompānijas darbinieku algas un cik par kuru tiek novilkts pensijai. Tas ir smags pārkāpums, jo tā ir konfidenciāla informācija. Neviens vēl darbā nezin, ka tā esmu es - kaut kā mistiski sagadījās, ka sūdzība iekļuva manā darbu rindā, un pirmā, kas to redzēja biju es, bet es nemīlu melot, krāpties, tapēc uzreiz pajautāju kolēģei kā ievadīt sistēmā pārkāpumu pašam pret sevi (mums ir vesela uzkaites sistēma, kur jāievada pārkāpumi, kurus ikdienā kaut kur pamani, jo ja nereģistrē, tad uzņēmums var smagi atrauties). Izrādījās, ka man nekas pašai nav jādara, jo kamēr nebiju darbā, kāds jau bija zvanījis un sūdzējies, un visa lieta ir "pacelta augšā".
Nav jau tā, ka pasaules gals, bet man nākamnedēļ ir ceturkšņa pārskats, iespējams, ka varēšu pamāt ardievas algas paaugstinājumam - šis būs ļoti nesmuks pleķis manā failā.
Mūzika: ice-t - i must stand
|
Marts 22., 2013
 | 21:45
Bet vispār, biju diezgan pārsteigta šodien, tādā labā nozīmē, par to ārsti, kas man patrāpījās. Nebija tik vienaldzīga kā vairākums - rūpīgi mani iztaujāja, izmērīja temperatūru, visu pierakstīja, iztaustīja vēderu, jautāja lietas, kas patiešām attiecas uz problēmu, nevis mēģināja visu vainu novelt uz stresu (lai gan tas tik pieminēts, kur nu bez tā). Beigu beigās pateica lai es pamēģinu pāris nedēļas nelietot pienu, piena produktus un kviešu izstrādājumus - nekādas brokastu pārslas, maizi, makaronus, miltu izstrādājumus. Ja nebūšot nekādas izmaiņas, tad sūtīšot uz kārtīgām analīzēm, jo iemesli varot būt ļoti dažādi - intolerances, celiakija, kuņģa problēmas.
Lai gan man nav nekādas atbildes, jūtos vismaz iebakstīta sānā un ar pirkstu ir parādīts ko darīt (lai gan pati varēju aizdomāties), bet mēģināts nav zaudēts. Labi, ka man jau no laika gala garšo sojas piens un sojas produkti un ar maizi īpaši nedraudzējos, tikai kā lai piever acis uz kūkām un cepumiem??
|
Marts 20., 2013
| 21:53
Pirmo reizi mūžā es redzu cik lielu efektu var atstāt slikti izvēlēta matu krāsa. Nopirku "ash blonde" toni cerībā, ka sanāks tāds pieklusināti blonds variants, bet fig viņu zin kapēc, sanāca tādi, neaprakstāmi mati - kaut kas uz veca māla, vēmekļu, miesas krāsas pusi. Izskatās, ka esmu vienkārši plikpaure un seja pēc pankūkas, dari ko gribi. Šodien visi uz mani šokā blenza, bet neviens neko neteica, tikai Ela uzdrīkstējās pateikt, ka nevar atšķirt kur man galvas āda, kur mati. Ko tagad? Būs jākrāso vien tumšāki, kas man arī nepiestāvēs, jo man nav tik kupli mati, lai labi izskatītos tumšos toņos. Plus vēl tie bojājumi, divas dienas pēc kārtas krāsot matus. Vai manu vai, nu!
|
Marts 18., 2013
| 20:12
Nezinu vai mums ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) bikini_kill zvaigznes kaut kā vienādi sastājušās, vai šis ir sākums kaut kādai globālajai ēdiena nepanesamībai, bet mans vēders uzvedās absolūti nenormāli pēdējās divas nedēļas. Lai ko es ēdu, uzpūšas kā bumba un tā sāp, ka es pat nevaru taisni nosēdēt. Un tas ir jebkas - graudi, dārzeņi, augļi, pliks ūdens. Es esmu izmisumā un gribu plūkt matus. Es vairs nekur iet, naivi cerot, ka uzvilšu kādu skaistu apģērba gabalu - pietiek ieēst kripatu ēdiena, bams, jākrīt gar zemi. Man jau nāk vēmiens no tām gremošanas problēmu tabletēm (nu tur Rennie un šitie visi) un jēla mute. Neko vairs nesaprotu kā dzīvot un kā būt? Čo, man arī piepeši 24. gadu vecumā kaut kādas intoleranes parādījušās? Kaut kā jau jāseko modei ir.
|
|
|
|