|
Decembris 11., 2013
 | 22:27 - lēcu zupa aukstiem ziemas vakariem
Tā kā pēc Spānijas izrīšanās un vispārējā Ziemassvētku trakuma - litriem alkohola, saldumu un treknu ēdienu, mana seja ir izdomājusi paziņot, ka tai pietiek (izpaužoties lielās, cietās un ļoti sarkanās pumpās), šovakar bija sajūta, ka jāuztaisa kas pavisam veselīgs (darba pusdienās ar saviebtu seju notiesāju spinātu zupu).
Un 15 minūtēs tapa kas ļoti garšīgs (pat ar tiem pašiem spinātiem) un vēderiņu sildošs.
Viss ir ļoti vienkārši:
Uzmetam dziļu pannu vai kastroli (kas nu kuram tīk) uz uguns un uzkarsējam. Uzkarsētajā pannā beram divas tējkarotes kumina (lūk, nevarēju saprast, angļu cumin taču nav ķimenes. pagūglēju, izrādās ķimeņu brālis) un kaltētas čilli pārslas (atkal, nav ne jausmas kas ir pieejams lv, svaigs čili derēs, droši vien, ka pulveris arīdzan). Čilli daudzums pēc izjūtām un garšas. Mūsmājās ekstrēmais variants, ka, ēdot zupu ir jāslauka puņķi un asaras.
Kuminu un čilli karsējam uz pannas, kamēr sāk viegli dūmot un forši smaržot. Tad lejam klāt olīveļļu un beram klāt sasmalcinātu sīpolu. Šo visu sautējam dažas minūtes, kamēr sīpols mīksts un zeltains.
Lejam klāt 400g konservu bundžu ar grieztiem tomātiem savā sulā (tā es darīju) vai vienkārši sagrieztus tomātus ar sulu. Kopā ar tomātiem, pielejam aptuveni 700ml vistas vai dārzeņu buljona. Vai no kubiciņa vai īsto, katram savs. Ar kubiciņu bija viss lieliski.
Tālāk seko lēcas, vislabāk sarkanās, jo tās visātrāk uzvārās un paliek mīkstas. Ideāls zupu biezinātājs. Lai būtu vēl veselīgāk, piegriezu svaigus spinātus uz aci.
Ļaujam visam burbuļot kādas minūtes 15, kamēr lēcas gatavas. Šeit jau pēc gaumes - zupu var blenderēt krēmīgu, sablenderēt ļoti ātri, lai gabalaināka. Garšo pavisam labi jau šajā posmā, bet man bija izvārīti turku zirņi, bļodiņa ledusskapī aizķērusies. Pusi ieblenderēju ar zupu, otru pusi iemetu zupā, lai ir ko uzkost.
Pašās beigās visu uzsildam un pieliekam sāli, piparus pēc garšas.
Pasniedz ar krējumu/dabīgo jogurtu, pārkaisa ar zaļumiem pēc gaumes - es ar koriandru.
Ar Mariju ēdām, asaras slaukot un smaidot. Ceru, ka mans vēders novērtēja vitamīnus un dzelzi, kas nāk ar šādu zupas porciju :)
|
Decembris 10., 2013
 | 17:18
Kopš apņēmos visādām dzīves pamestām iespējām teikt jā, esmu pabijusi interesantās vietās, pasākumos, iepazinusies ar visādiem cilvēkiem, nesūdzos. Šodien - pēc divām stundām man jābūt brīvmūrnieku (freemasons) vakariņās kopā ar savu priekšnieku. Un es tikai pirms pusstundas par to uzzināju. Balles kurpes izvilktas no gultas apakšas, mati ātri izmazgāti - lai dzīvo spontanitāte.
|
Decembris 7., 2013
| 20:20
Ak, iespējams, ka nākamais gads būs zem ceļošanas zīmes, īk!
Janvāra beigās ar meitenēm dodamies uz Parīzi, uz 4 dienām. Ar autobusu un palikšanu hosteļos. Bet es varu saderēt, ka būs vienkārši lieliski! Marta beigās darba brauciens uz Amsterdamu ar aizbildinājumu skatīties arhitektūru, bet no visiem plāniem vairāk izklausās, ka būs dzerstiņš un neviens savas otrās puses neņem līdzi (kad nevainīgi pajautāju vai otrās puses arī brauc līdzi, man tika veltīti šausmu skatieni - tu ko, galīgi traka??). Vasarā ieplānots doties paciemoties pie Marijas ģimenes Bulgārijā. Viņai tās ir mājas, bet man būs eksotisks ceļojums. Un kas zin, ja nu atkal būs kāda motocikla tūre?
Man nav ne jausmas kā es visu pavilkšu finansiāli, bet tam nav nozīmes, gribu redzēt pasauli!
|
Decembris 1., 2013
| 17:34
Lielisks ceļojums, ne tik lielisks rezultāts.
Pateicoties tam, ka mani ausu kanāli iet līču loču manā galvā, vai sazin kā, ka nekādus ausu aizbāžņus nav iespējams iebāzt bez akrobātiskas manipulācijas, bieži vien, ceļojuma laikā mani aizbāžņi nebija pienācīgi ievietoti ausīs un kopumā esmu pavadījusi daudzas stundas skaļās vēja brāzmās, kas, esot uz motocikla var sasniegt līdz 100 Db. Cik uzzināju, tikai 15 minūtes 100 Db var radīt permanentu dzirdes bojājumu. Un lūk, jau vairāk kā nedēļu es nedzirdu ar kreiso ausi. Lielākoties man galvā ir tikai tāda skaņa kā pēc skaļa koncerta, tāda statiska un nepārtraukta, bet reizēm arī zvana un dažreiz man liekas, ka man galvā skan attāls, vecs radio. Domāju, ka jāiet pie ārsta. Man patiešām sāk palikt bail. Es negribu daļēji zaudēt dzirdi.
|
Novembris 29., 2013
| 22:50
Neņemot vērā faktu, ka nebijām Madridē, uzskatu, ka Spānijā esmu redzējusi diezgan daudz, tā lūk. Esmu gozējusies vidusjūras krastā, uzbraukusi mākoņos, pabijusi kalnu virsotnēs, palūkojusies uz ūdenskritumiem, atsalusi tik tālu, ka nevar paiet un ir klusi jāraud motocikla ķiverē, atēdusies tapas, pārdzērusies vīnu, iemācījusies šo un to spāniski. Pilna atskaite ar foto un stulbiem komentāriem, kaut kad vēlāk. Kopumā vairāk kā 2000 jūdzes. Jūtos lepna par sevi, ka izturēju šo pasākumu.
|
|
|
|