|
Novembris 27., 2014
 | 15:43
Es esmu tik ļoti vīlusies Perfect Strangers projektā. Labi, ne pašā projektā kā tādā, bet cilvēkā, kurš man tika izlozēts. Šodien saņēmu savu vēstuli, kas bija kaut kādas jocīgas ilustrācijas par kara laika ēdienu un neizsakāmas izcelsmes kartiņa. Nekādi paskaidrojumi kas tas ir, kāpēc tieši tas man ir atsūtīts, nekāda vēstule, pat ne īsa zīmīte.
Es cerēju, ka šis projekts ļaus man iepazīt kādu cilvēku otrā pasaules malā, dalīties ar daļiņu sevis, savas dzīves, vai iepriecināt kādu. (Un tajā pašā laikā es cerēju, ka kāds dalīsies ar mani, vai, ka, vismaz tajā visā būs kāds cilvēcīgums - t.i. kaut vai neliela zīmīte no otras personas būtu jauki!)
Es vairākas dienas skraidīju apkārt, meklējot lietas savai paciņai - vietējo, īpašo Ziemassvētku tēju, kas iepakota skaistā svētku bumbulī, kuru kārt eglītē, vietējo šokolādi, kas ir vienkārši unikāla gan iepakojuma, gan garšas kombināciju ziņā, un nāk no mana apgabala, kā arī latviešu gardumus, kas vairāk no manas dzimtās puses. Atradu kartīti, jo tā meitene bija uzrakstījusi, ka viņai patīk pastkartes, uzrakstīju arī nelielu vēstulīti.
Es pat biju specifiski uzrakstījusi savā aprakstā, ka vēlos lai cilvēks pastāsta par sevi, padalās ar savu stāstu.
Nu neko. Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr. Atkal par daudz par visu piedomāju un cerēju, ka arī kāds cits domā līdzīgi kā es. Cerams, ka vismaz viņai patiks.
|
Novembris 25., 2014
 | 21:52
Skaistuma blogā šodien varu palielīties, ka beidzot iemācījos raustīt uzacis ar diegu (threading). Un nesaprotu kur es visu mūžu ar to pinceti ņēmos. Ar diegu ātrāk, precīzāk, efektīvāk - tikai mazlietiņ sāpīgāk, bet proporcionāli, ņemoties ar pinceti sāpes tiek izstieptas garumā.
|
Novembris 24., 2014
| 19:34
Jau kādu laiku atpakaļ šeit jūsmīgi stāstīju par vienu no skaistumkopšanas vlogiem, kas man bija ļoti iepaticies - Farah Dhukai. Patika, jo ļoti daudz par dabīgiem līdzekļiem, kā taisīt maskas, losjonus no dabīgiem produktiem, kas atrodami virtuves skapītī vai veselības veikaliņā. Lai gan man nav vienmēr uzņēmības ar to visu noņemties, blogam līdzi sekoju tik un tā, ipaši tāpēc, ka nevaru vien noskatīties uz Faras garajiem, mirdzošajiem matiem (klusa skaudība šajā galā).
Pateicoties tam, ka Faras blogs guva lielu ievērību, viņa nāca klajā ar skaistumkopšanas produktu - Farsali Volcanic Elixir, kas esot kaut kāda Polinēzijas eļļa, viss 100% dabīgs un ar neskaitāmām lieliskām īpašībām. Sākumā smīkņāju vien, bet šodien beidzot padevos un izlēmu, ka jāizmēģina, jo viņa beidzot sūta uz Eiropu, turklāt mana seja mani dzen stāvus kapā. Bet esmu arī ieintriģēta, jo esmu salasījusies daudz labas atsauksmes, īpaši, ka šī eļļa ļoti palīdz mazināt aknes rētas un pašu akni, kas man ir pats, pats galvenais!
Kad saņemšu, ziņošu kas un kā, jo zinu, ka man te cibā ir dažas izteikti uz skaistumkopšanu orientētas dāmas un arī man patīk, kad citi padalās ar informāciju :)
|
Novembris 2., 2014
| 18:45
Pēdējās trīs nedēļas esmu atkal kārtīgi sākusi iet uz sporta zāli pa 4x nedēļā, un, man liekas, ka man ir atkarība. Šajās dienās mani nekas nesajūsmina vairāk kā gatavošanās nākamajam gājienam, lasīšana par dažādiem vingrojumiem, par to kā strādā katrs muskulis cilvēka ķermenī, pārdomas kā izaicināt sevi vairāk. Jau krietni agrāk pa laikam domīgi sapņoju, ka varbūt varētu izmācīties par personīgo trenneri. Ne karjerai fitnesa industrijā, bet tīri sev, ar iespējamību, ka varētu laiku pa laikam kādu apmācīt vai kādam palīdzēt (lieli sapņi, ņemot vērā, ka man pašai vēl ilgs ceļš ejams līdz personīgajiem fitnesa mērķiem). Tajā pašā laikā, mācības ir dārgas un šobrīd apzinos, ka nav vērts tajā visā grūst naudu un laiku. Tāpat varu mājās pašizglītoties savā nodabā un eksperimentēt ar sevi un savu iespēju robežām.
Bet pagaidām visvairāk izbaudu agro rītu sporta zāles apmeklējumus. 7 no rīta zāle nav pilna, bet ir kaut kāda piederības sajūta, ņemies un svīsti tur ar citiem agrā rīta apmeklētājiem, pa laikam kādam uzsmaidi, kāds uzsmaida tev, bet pēc kārtīgi novingrotas stundas dodies uz darbu visa tāda enerģijas pilna un smejies par pusaizmigušajiem kolēģiem (es gan nesmejos, kad jāceļās ap 6 rītā - tad gan ir tā, ka liekas - KĀPĒC es to sev nodaru?!)
|
Oktobris 20., 2014
| 18:12
Vēlos padalīties ar pēdējā laikā prieciņiem.
1. Matu atpiņķerētājs no ProStylista:
Es vēl joprojām neesmu sapratusi kā kaut kāda parasta plastmasas suka var darīt tādus brīnumus, bet, goda vārds, esmu pamājusi ardievas sapinkātiem matiem un ķemmēšanas problēmām. Man ir ļoti smalki mati, kuriem pēc katras mazgāšanās patīk velties dredos, pakulās un visādos citādos neglītos ērmos, lai cik kondicioniera nebūtu lietots. Matus mazgāju ik pārdienas, tāpēc katrā mazgāšanas rītā man bija jāceļas agrāk, jo vajadzēja pusstundu lai izķemmētu visas pinkas, vienlaicīgi raudot par matu čupu, kas tik izrauta šajā procesā.
Tagad matu ķemmēšana aizņem vien pāris minūtes - izbraucu ar retu zobu ķemmi lai atdalītu lielākos mezglus, pāris reizes ar manu brīnumķemmi un mati ir taisni, gludi un bez nekādiem mudžekļiem.
2. Ūdens filtrs no BRITA.
Pēc ilgas čīkstēšanas no Marijas puses, nedēļu atpakaļ iegādājāmies BRITA ūdens filtru - precīzāk, karafi ar filtru. Es nevarēju saprast ko viņa tur ņemas, jo pati visu laiku dzēru ūdeni no krāna, kaut gan ko te melot, dzēru, ja atcerējos, jo man ūdeni dzert riebjas. Marija paziņoja, ka viņa krāna ūdeni nedzeršot, bet lielās pudeles no veikala nevienam staipīt negribās, tāpēc beidzot spērām soli mirdzošas sejas virzienā un iegādājāmies BRITU. Biju skeptiska, jo ūdens taču ir ūdens, bet, goda vārds, ūdens patiešām var garšot labi un tā dzeršana var būt baudāms process! Tagad man vienmēr ir līdzi sava 0.75l pudele ar filtrētu ūdeni no mājām un es pat nemanu kā roka stiepjas pēc kārtējā malka. Plusā, daļa no visādām nejaukām piedevām ir izfiltrēta. Gribu redzēt vai būs kādas izmaiņas manā pašsajūtā pēc kādiem pāris mēnešiem - šobrīd tikai daudz skraidu uz tualeti.
Vairāk vērības cienīgu prieciņu nav, nāk ziema, viss ir drūms un pelēks, un daudz darba.
|
|
|
|