|
Oktobris 13., 2014
 | 19:45
Jēziņ, noskatījos "The Fault in Our Stars" un esmu noraudājusies ar nopampušu seju un izsmērētu skropstu tušu un viss kā pienākas. Labi, ka biju viena pati.
|
Septembris 11., 2014
| 13:45
Pavisam normāla diena manā dzīvē? Strādāju būvlaukumā, rokot kanālus jaunas piebūves pamatiem - tā teikt, mana darba praktiskā puse. Uzzināju, ka darba kolēģi uzskata, ka esmu daudz stiprāka kā mans nedaudz jaunākais vīriešu kārtas kolēģis (kurš palika birojā atbildēt uz telefona zvaniem, kamēr es raku pamatus), kas it kā sīkums, bet patīkami. Tagad gan sasmērēju tulznainās rokas ar krēmu un iešu pasnaust. Katru dienu es tā nevarētu.
|
Augusts 2., 2014
 | 20:15
Lai gan n-tās reizes esmu skumīgi pārdomājusi, ka ja varētu atļauties, dzīvotu viena pati un, uhhh, cik lieliski tas būtu, katru reizi, kad palieku mājās viena uz vairāk kā pāris dienām, es pilnībā izlaižos un saprotu, ka viena pati dzīvot nevaru. Nav tā, ka cūku kūts, bet kaut kāda apātija kaut ko darīt, pēc sevis traukus nomazgāt, drēbes nolikt vietā, ledusskapis tukšs - vazājos pa māju un pat slinkums uz veikalu aiziet vai ēst uztaisīt. Jo visu laiku ir sajūta, ai, vēlāk, vēlāk, tikām visu laiku prokrastinēju - skatos seriālus, stulbi blenžu internetā vai vienkārši griestos. Bet drēbes pašas koferī nesaliksies, vai ne? Pirmdien lidoju uz Bulgāriju. Lupatas visās krāsās izmētātas pa rakstāmgaldu, bet es joprojām neesmu pilnīgi neko izdarījusi. Puķes visos podos kalst nost, bet es tik eju garām - vēlāk, vēlāk. Samant, saņemies!
|
Jūlijs 20., 2014
| 18:03
Pirmais saulesdūriens manā mūžā. Tas ir tik nepatīkami, ka pēkšņi sāku saprast, kapēc tā ome vienmēr centās vasarā uzmaukt cepuri galvā. Nevaru tā īsti neko ieēst kopš vakardienas, vakar vakarā bija te drudzis, te auksti, te svīdu, te slikti bija, bet ķermenis sāpēja tā, ka bija jāraud, ka nevar nekādi apgulties lai visas malas nesāpētu. Bet otrdien braukšanas teorijas tests, spītēju galvassāpēm un mācos, meh.
|
Jūlijs 8., 2014
| 21:08
Tik lieliska sajūta - biju uz pirmo Bikram jogas nodarbību - bija smagi, bet efektīgi. Visi muskuļi ir izstaipīti, balanss un stāja patrennēti, izsvīdu kādus pāris spaiņus sviedru - nekad nespēju iedomāties, ka varu tik ļoti svīst, nodarbības pusē domāju, ka metīšu visam mieru, tādas mocības, bet tā pēcsajūta - uh, tas ir kā vērts. Atnācu mājās, duša, sejas skrubis (tak padomā, kā poras atverās pēc pusotras stundas 42 grādu temperatūrā), smaržīgs ķermeņa sviests, daudz ūdens, lasis ar dārzeņiem un tagad glāze kokosriekstu piena. Rokas pat neceļās ēst ko smagu vai neveselīgu. Man skumji, ka tikai vienu mēnesi varēšu iet, pēc tam tās nodarbības ir krietni padārgas. Bet šo mēnesi izmantošu uz pilnu jaudu - tieši laikā pirms Bulgārijas brīvdienām.
|
|
|
|