|
Novembris 2., 2014
 | 18:45
Pēdējās trīs nedēļas esmu atkal kārtīgi sākusi iet uz sporta zāli pa 4x nedēļā, un, man liekas, ka man ir atkarība. Šajās dienās mani nekas nesajūsmina vairāk kā gatavošanās nākamajam gājienam, lasīšana par dažādiem vingrojumiem, par to kā strādā katrs muskulis cilvēka ķermenī, pārdomas kā izaicināt sevi vairāk. Jau krietni agrāk pa laikam domīgi sapņoju, ka varbūt varētu izmācīties par personīgo trenneri. Ne karjerai fitnesa industrijā, bet tīri sev, ar iespējamību, ka varētu laiku pa laikam kādu apmācīt vai kādam palīdzēt (lieli sapņi, ņemot vērā, ka man pašai vēl ilgs ceļš ejams līdz personīgajiem fitnesa mērķiem). Tajā pašā laikā, mācības ir dārgas un šobrīd apzinos, ka nav vērts tajā visā grūst naudu un laiku. Tāpat varu mājās pašizglītoties savā nodabā un eksperimentēt ar sevi un savu iespēju robežām.
Bet pagaidām visvairāk izbaudu agro rītu sporta zāles apmeklējumus. 7 no rīta zāle nav pilna, bet ir kaut kāda piederības sajūta, ņemies un svīsti tur ar citiem agrā rīta apmeklētājiem, pa laikam kādam uzsmaidi, kāds uzsmaida tev, bet pēc kārtīgi novingrotas stundas dodies uz darbu visa tāda enerģijas pilna un smejies par pusaizmigušajiem kolēģiem (es gan nesmejos, kad jāceļās ap 6 rītā - tad gan ir tā, ka liekas - KĀPĒC es to sev nodaru?!)
|
Jūnijs 25., 2014
| 22:06
Ļoti, ļoti, patīk sajūta pēc sporta zāles. Ja vien es spētu kārtīgi piespiesties, iet regulāri, varu saderēt, ka rezultāti būtu lieliski, jo man gribās ticēt, ka man ir lieliska ķermeņa uzbūve svaru cilāšanai. Ar visu manu neregulāro cilāšanu un slikto ēšanu, man tāpat jau ir izveidojušās muskuļu līnijas un kļuvis krietni tvirtāks dibens, haha. Uz šo brīdi taisu pietupienus un izklupienus ar 15kg, un ceļu 40kg leg press. Nav jau nekādi dižie sasniegumi, bet mani vislabākie uz doto brīdi. Gribu būt stipra un pārstāt kautrēties līst vīriešu stūrī. Ik pa laikam ielienu uz pāris vingrojumiem, bet grūti, kad ik pa laikam kāds skatās un komentē.
|
Marts 27., 2014
 | 13:31
Gandrīz divi mēneši kopš eju uz zāli un ceļu svarus. Progress ir vairāk jūtams nekā redzams, esmu palielinājusi vairākus svarus un forši, ka jo lielākas hanteles ceļu, jo mazāk jāuztraucas, ka citas meitenes būs savākušas. Vakar pirmo reizi sajutu, ka varu ko savainot, jo pēc smagas kāju dienas (pietupieni/izklupieni ar stieni, palielināts kāju preses svars, dažādi dibena vingrojumi) jutu, ka sāp ceļi. Svaru celšana ir baigais mācīšanās ceļš, lietas mainās, meklēju jaunus vingrojumus lai nebūtu garlaicīgi, bet patiesībā nav. Jo kas var būt garlaicīgi, redzot cik daudz tavs ķermenis var paveikt, spiežot sevi ārpus ierastās komforta zonas un, protams, redzot atzinīgus skatienus no citiem zāles apmeklētājiem (redz kur tā mazā meitene cilā to lielo stieni! :D). Nekad, nekad neesmu tik cītīgi apmeklējusi sporta zāli - 3 reizes nedēļā bez nevienas izlaistas dienas. Pašai lepnums par sevi.
|
Februāris 23., 2014
| 13:17
Vakar biju uz sesiju ar personīgo trenneri. Ļoti patika. Protams, ne tikai tapēc, ka trenneris bija baudāms skats manām acīm, hehe. Kopumā novingrojām tikai 40 minūtes, nelikās, ka daudz izdarīju, bet šodien pamodos ar tādām sāpēm, ka nezināju uz kuru pusi gultā apgriezties lai varētu atkal iemigt. Beidzot biju svaru zālē - pacilāju hanteles, stieni, bija jāpievelkas, iemācījos noderīgas lietas un noteikti gribu turpināt. Man gan tika pieteikts, ka ar manu augumu, man vispār vajag minimālu kardio - nekādas aizraušanās ar skriešanu, riteņiem utt. Baigi forši ir trennēties tā ar kādu divatā. Bet dārgi. Es ļoti gribētu vēk, vismaz pāris nodarbības, bet tagad ar visām zobu labošanām esmu uz tik maza budžeta, ka šaubos vai kas sanāks.
|
Februāris 20., 2014
| 19:16
Nevaru izteikt vārdos savu sajūsmu cik forši ir atkal atgriezties visā tajā fitnesā un sporta zāles padarīšanā. Tā kā darbā esam noēdušies kopš Ziemassvētkiem, visiem ir iegādāti abonomenti sporta zālē un visi tiešām jau pāris nedēļas ejam. Lai sevi vairāk sakūdītu esmu nopirkusi jaunu, skaistu sporta tērpu. Eju katru otro dienu un vienkārši izbaudu muskuļu sāpes, tiešām. Sestdien man ir sesija ar personīgo trenneri. Tā kā tas ir sporta zāles piedāvājums - 30 minūšu sesija par brīvu, neko īpašu negaidu, tikai gribu redzēt kā būs. Nevēlos nomest nekādu svaru, kamēr turos 50 - 52, tikmēr esmu laimīgs zaķītis. Tikai gribu nostiprināt ķermeni, uzaudzēt vairāk muskuļu masas kritiskajās vietās - izteiktākus plecus, kājas, dibenu, vēderu. Sāku lēnām mest pie malas kardio blēņas - n-tās skriešanas uz skrejceliņa, mīšanās uz riteņa. Jo vairāk lasu par šo tēmu, jo vairāk saprotu, ka jaceļ svari un jāveic vingrojumi, jo atšķirībā no kardio, svari ne tikai dedzina taukus, bet palīdz ķermenim efektīvāk dedzināt kalorijas arī pēc sporta zāles. Lēnām sāku cilāt hanteles un pa laikam neuzkrītoši iemaldīties vīriešu svaru zālē, pagaidām gan tikai lai pabolītos - man vēl bail tur iet pa vidu kā tādai idiotei :D
Un vislabākais ir tas, ka darbs to tik ļoti atbalsta, ka varu jebkurā dienas stundā vienkārši visiem pamāt ar roku un doties uz sporta zāli cik vien ilgi man vajag, nekādu jautājumu, neviens pulkstenī neskatās. Kamēr vien esmu izdarījusi savu darbu, nevienu neinteresē cik ilgi esmu prom. Smieklīgi, ka katrs ejam tā kā savos laikos un pēc tam dalamies iespaidos kuram vairāk sāp rokas, kājas utt.
|
|
|
|