un kur tu sevi redzi pēc pieciem gadiem

(Reply to this) (Thread)

uzreiz pretjautājums, ja?
tur tā lieta, ka pagaidām vairāk par to, ka tikai gribu būt labs cilvēks, nezinu, tapēc gribu zināt kā citiem ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nu gadienā ras ir pārāk bāros, lai atbildētu un Tev uznāk vēlme uzmest lūpu, aptuveni internetos zinot viņu, domājams, Tavs posts un viņas atbilde veido defaulto darba interviju :D

jo tur nav jautājuma zīmes!

(Reply to this) (Parent)

Jā. Jā. Nē.

Trial and error, terapija, sapratne, ka ja viena lieta nestrādā un tās pilnīgi pretējā lieta novērojumos nestrādā, tad ir jāatsakās no abām. Klausīšana sev, nevis citiem. Aizliegums lāpīt pasauli pašai neesot vismaz aptuveni salāpītai.

(Reply to this)

Tādi jautājumi, vai zinies! Es tikai nesen sāku saprast, kas vēlos būt un kādu aptuveni vēlētos redzēt savu dzīvi.
Kā vienā dziesmā dziedāja(drīzāk runāja): Don’t feel guilty if you don’t know what you want to do with your
life…the most interesting people I know didn’t know at 22 what they
wanted to do with their lives, some of the most interesting 40 year
olds I know still don’t.

(Reply to this) (Thread)

Nu, šodien tādas pārdomas, lūk! Vienkārši pa laikam uznāk tāda sajūta kā kāmim ritenī - skrien, skrien kā tāds stulbenis, pilnīgā bezjēgā. Laikam jau ziema tuvojas, ka šitās depresīvās domas nāk virsū :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja šitādas domas nāk virsū, tas nozīmē tikai to, ka laiks pārmaiņām. viena lieta, kura pie manis, tā teikt, atnāca šajā gadā: mēs tik ļoti esam pieraduši dzīties pakaļ tam, kas patīk vai liekas kruti, prestiži un labi citiem, ka pavisam aizmirstam, kas interesē mūs (un tikai mūs). Es tikai tagad to sāku apjēgt, piemēram, un jāsaka, ka no vienas puses ir pat diezgan bailīgi atbrīvoties no tās bagāžas, kuru tu staipīji iepriekš, un ļauties savām īstajām vēlmēm.

(Reply to this) (Parent)

1. 50/50
2. Viennozīmīgi - jā
3. Nē
4. Gāmatas, tuvi cilvēki, filmas, citu dzīvesstāsti... no katra paņemu to, ko vēlos redzēt savā dzīvē.

(Reply to this)

Es zināju, ko un kā gribu no dzīves apmēram no 16 gadu vecuma, pildīju visu pa solītim, ieguvu izglītību, lai varētu strādāt un dzīvot ārzemēs utt, bet tagad, kad viss pēc plāna ir sasniegts, es domāju - a varbūt tas nebija tas labākais plāns? ;) kā būtu, ja būtu utml. Tāpat jau visi jautājumi paliek

(Reply to this)

1. jā
2. jā
3. tas ik pa laikam ir mainījies, bet katru šo posmu es vienmēr esmu zinājusi
4. man nepatīk vārds - aicinājums. piedevām tam nav nekāda sakara ar iepriekšējiem jautājumiem vismaz man :)

(Reply to this)

njaa, taa lielos vilcienos es zinu, kaadu veelos savu dziivi vai ko es gribu dariit. Un paleenaam, dienu no dienas es to censhos realizeet. Vai vienmeer zinaaju? Nee, man shkjiet, ka pie taa nonaacu izmeegjinaajumu rezultaataa, lielaakoties riskeejot ar kaut ko-vai tas buutu jauns izaicinaajums, gjimene vai veel kas,kas man tagad ir. Kas paliidzeeja? Jauniibas maksimaalisms-tas,ka visi celji valjaa un tu vari izmeegjinaat, noriskeet :)

(Reply to this)