|
|
|
Maijs 29., 2015
12:09
Tā. Pāris dienas nu esmu ņēmusies meklēt, vai vasarā ir kaut kur kādas bēbīšu nodarbības. Bez rezultātiem. Laikam jāatmet ar roku, nāksies iztikt ar vienu Orff stundu nedēļā. Nu labi, vēl ir Hēlas nodarbība jūlijbēbjiem 1x nedēļā, bet tās biežāk nenotiek nekā notiek. Jāsāk vairāk ar citām mammām privāti organizēties. Un jāatklāj vietējās smilšukastes sezona. Un jāiegādājas laikam arī beidzot kāds plānais ūdensnecaurlaidīgais kombīts vai lenčbikses, lai varam arī mitrākā laikā pa zemi dzīvoties vasarā. Kaut kā pēdējā laikā liekas, ka bērnam garlaicīgi, vai kaut kā nemāku viņu atbilstoši nodarbināt. Mājās visu laiku ķeras kājās, rāpjas klēpī, pieprasa uzmanību. Ōrfā un pie Hēlas tomēr nav tik traki - tur ir interesantākas lietas, ko pētīt, ko darboties. Jā, ik pa laikam pienāk, pieglaužas, ierāpjas klēpī, bet pēc minūtes jau atkal savās gaitās. Ehh, kur tas laiks, kad varēju nolikt spēļu laukumā un viņa pati tur smuki darbojās...
Vispār, vasara tak būtu īstais laiks pelnīt naudu ar "sagatavošanas grupiņām bērnudārzam" vai ko tamlīdzīgu, kur dažas reizes nedēļā uz stundu vai pāris stundām bērns iepazīstas ar dārziņu mammas pavadībā. Kaut kā nav gadījies tādu piedāvājumu nekur redzēt...
|
Maijs 27., 2015
21:58
Ehh, aizbrauca māsa. Tik dīvaini. Vēl tā grūti aptvert, ka gadu viņu LV nebūs.
|
Maijs 24., 2015
12:51
Piektdien vīram bija dzimene. Pirmo reizi mūžā taisīju pārsteiguma ballīti. Man, kura melot, mānīties un noklusēt patiesības nekad nav īsti pratusi, šo plāniņu paturēt noslēpumā izrādījās pārsteidzoši viegli. Nu nekas jau Tāds arī nebija saplānots - tik tuvāko radu pārsteigumierašanās pie mums dz.d. vakarā. Vienalga kopā paprāvs pulks esam - 19 cilvēki bērnus ieskaitot. Bet nu ņemot vērā, ka bijām māsām vēl parādā Meksikāņu un Spāņu vakariņu pasākumus, un jaunākā māsa nākamnedēļ lido prom uz štatiem, tad nu te ar parastu rasolu un cepeti cauri tikt nevarēja - nācās vēl visādus nachos, fajitas, sangrijas utml. receptes meklēt un gatavot. Sanāca beigu galā diezgan stresaina man tā diena, jo viss, kā parasti, uz pēdējo brīdi. Neko jau arī iepriekš baigi nevarēja ne sapirkt, ne sagatavot, lai nerastos aizdomas dažam labam. Par laimi vīramāte varēja pieslēgties un visu dienu ar Emmu darbojās, kamēr es pa virtuvi. Protams, ka viss nesanāca gluži tā kā es biju iecerējusi, taču galvenais, ka pārsteigums izdevās! Vīrs neko nenojauta. Ienāca pa durvīm, sāka brīnīties, ka māja izdekorēta ar karodziņu virtenēm, un tad aiz stūra leca ārā atbraukušie radiņi :)
Bardaks jau pamatīgs ar visu to pēdējā brīža ņemšanos. Šādiem pasākumiem ērtāk laikam tomēr būtu, ka virtuve ir atsevišķi, vai vismaz nostāk, nevis tieši viesiem deguna priekšā. Bet, no otras puses, tad es vispār nevienu viesi nebūtu redzējusi lielāko vakara daļu. Njā, un jūt arī normālu sēžamo trūkumu mūsmājās (ir vecs pussalūzis dīvāns un joprojām iepriekšējās īpašnieces atstātā metāla karkasa vienvietīgā gulta, un daži virtuves krēsli). Neko darīt, dzīvokļa jautājumus risināsim pēc Amerikas brauciena un jaunas mašīnas iegādes.
Bet tā, ja nebūtu tā meksikāņu/spāņu parāda un arī pašai vēlme pārmaiņus pēc atslēgties no bērnkopības un līdz elkoņiem iegrimt ēdienu gatavošanā, tad noteikti ērtāk un, ļoti iespējams, arī lētāk, būtu tādu pārsteiguma ballīti "autsorsēt", vai nu dodoties uz kādu krodziņu, vai arī pasūtot gatavu ēdienu mājās.
Toties tagad līdz pat Emmas vārda dienai paturēsim karodziņu virteņu dekorācijas - vēl nedēļu svētku sajūtās varēsim dzīvot.
|
Maijs 23., 2015
19:26
Pa ilgiem laikiem krāsoju pati sev matus. Skaitu pēdējās minūtes, nevaru jau nociesties uzzināt, kāda Lieldienu ola būs uz manas galvas sanākusi.
|
Maijs 22., 2015
00:38
Mana datora lietošanas instrukcijā šobrīd varētu ierakstīt "shake before use". Citādāk ekrāns nerāda. Ehhh... jāmeklē jauns, bet nu kā lai izvēlas!!!???
|
Maijs 21., 2015
16:58
Hehe, tomēr diezgan augstu rindā uz bd esam tikuši. 60. nu apm 280. Nav slikti. Un klasesbiedrenei vecākajai meitas uzaicinājums uz jauno bd jau atnācis. Tad tomē šoruden jau vaļā vērsies. Nez. No janvāra jau laikam jaunas 1.5 g.v. grupas nevērs. Drīz jāsāk domāt, ko darīt ar bērnu no oktobra.
|
Maijs 18., 2015
21:19
Ņēmu un noskrēju krosu 3km. Izrādās ir Pierīgā tāds zvērs kā Baložu Bizons. Nu labi, 8 min skrēju, 2 min gāju, 8 min skrēju, 2 min gāju, un vēl četrarpus minūtes skrēju. Tieši tik tizla esmu, lai nevarētu nonstopā nieka 3km noskriet. Pa vidam vēl prātoju, ka varēju tak samelot, ka vecāka esmu - tad būtu tik 2km jāskrien :D
Pirmo km 7 minūtes vilkos. Kur tie laiki, kad 7 minūtēs īzī jūdzi pievārēju. Es jau te šovakar A mēģināju skaidrot, kāpēc es nevaru vienkārši tepat pa rajonu kā visi skriet. Nē, man vajag, redz, visādus Magnētus un Bizoņus. Tāpat vien savā vaļā man tak galīgi nav nekāda gribasspēka - grūti, tātad var nedarīt, aizelsos, tātad laiks pastaigāties skriešanas vietā utt. Bet šitie pasākumi ar publisku starēšanu, finišēšanu, rezultātu izziņošanu, kopvērtējumu un konkurences piegaršu vismaz ieliek mani kaut kādos rāmjos. Varbūt kaut kad tālajā skaistajā nākotnē es varēšu arī tā vienkārši tepat pa rajonu. Bet šobrīd man vajag šo papildus motivāciju.
|
Maijs 17., 2015
16:55
Ehh, māsas puika ticis ģimnāzijā. Liels jau pavisam. Vakar palika pie mums - nu tīnis kā tīnis, ierāvies savā grāmatā vai telefonā. Emma ļoti cītīgi viņu pētīja, vienkārši sēdēja un vairākas minūtes skatījās uz viņu. Laikam nevarēja saprast, kā tas var būt, ka atnāk ciemiņš un neucinās ar viņu!? Šodien, kad pakaļ vecāki atbrauca un sāka runāties, tad Emmai bija lielie prieki un smaids līdz ausīm - izrādās, tas brālēns arī runāt māk!!! Un pankūkas māk cept - to gan novērtēju tikai es. Pieliku pie darba un tiku pie brokastīm :)
|
Maijs 13., 2015
21:29
Ar tiem Magnētiem esam tagad aizrāvušies. 2x nedēļā sanāk aizbraukt. Ap 17 savācam centrā A un uz startu! Ar rezultātiem gan kā ir tā ir. Ar visu to, ka pārsvarā tomēr diezgan precīzi paņemu punktus, fiziskais (jeb tā neesamība) riktīgi liek par sevi manīt. Bet nesaprotu, ko C grupā dara daža laba persona, kas acīmredzami ir fiziski spēcīga + arī karti lasīt māk. Tak būtu pratušās uz B grupu pārvākties.
Un E jau ir ne vienu vien čiekuru pagaršojusi. Parasti palaižam arī viņu kaut uz brītiņu pa zemi padzīvoties, skujas, sūnas utt. apčamdīt.
|
21:25
Bijām ar E šodien uz to Orff mūzikas studiju - patika. Izskatās, ka iesim vēl tur, jo viņiem ir vasaras grupa, kas Yamahai nav. Vienīgi ar mašīnu tā čābīgi tur, tuvumā grūti vietu noparkoties atrast.
|
Maijs 7., 2015
10:17
10 sek aizdomīga klusuma un atrodu savu bērnu zilu muti līdz ausīm laimīgi graužam zīmuli. Pirmais slepenais nedarbs :) Kā par skādi tajā brīdī telefona kamera atteica sadarbību... Būtu smuka bilde sanākusi...
|
Maijs 5., 2015
09:31
Nu sviests kaut kāds ar to elektronisko pieteikšanos pa e-pastu bērnudārzam tieši no 9:00. Tikko skatos e-pastā, automātiskajā atbildē uzrādās laiks par 3 min agrāks nekā manā un A datoros. Es jau tā sūtīju vairākus tos e-pastus - no sava un no A datora, bet nu ja viņiem par 3 min tā atšķirība, tas tomēr laikam nozīmēs, ka visus esmu sasūtījusi pārāk agri, t.i., pirms 9:00. Nu nosūtīju, protams, arī vēl vēlāk atkal pieteikumu, bet nu tam jau vairs nav būtiskas nozīmes. Acīmredzot tiešām vajadzēja vienkārši brutāli bombardēt kādas 10 min no vietas. Nu nekas, ar nākošo bērnu būšu gudrāka :D
|
Maijs 1., 2015
17:12
Uff. Nu gan izstaigājāmies. Līdz Uzvaras parkam sakuras skatīties gājām, pie reizes arī gar Māras dīķi un Arkādijas parku izstaigājām, un arī atpakaļ beigu galā tomēr ar kājām. Līdz autobusam bija kādas 35 minūtes jāgaida, tad nu nolēmu raitā solītī paieties dažas pieturas uz priekšu. Tas solītis tāds visai raits nudien man padevās, izrādījās, ka pie mūsu tuvējās Maximas vēl 10 min bija līdz autiņam jāgaida - tad nu metu nogurumu krūmos un pieveicu arī atlikušo gabalu. Autobuss mums pabrauca garām tā teikt, finiša taisnē star pirmspēdējo un pēdējo pieturu. Tā ka izpalika Emmai pirmā braukšana sabiedriskajā transportā, toties pirmo reizi palaidu parkā zalītē. Bija jau it kā arī paklājiņš līdzi - bet kam gan interesē paklājiņš, ja var ātrā rāpojienā mesties pāri plašajam zālājam :D Tagad kā turbobēbis nēsājas pa istabu no vienas mantas pie otras. Tā ir, ka pāri trīs stundām ar nelielu parāpošanas pauzīti ratos nosēž.
|
Aprīlis 30., 2015
20:59
Biju uz kino. Sadzēros sidru. Saēdos popkornu un marcipānu. Vēl mazā šopingā aizgāju. Un to visu viena pati. Pašpietiekami un ļoti relaksējoši. Gribu atkārtot.
|
Aprīlis 28., 2015
00:01
5 dienas no tā slavenā Momyfit čelendža ir izpildītas :D Māsa vēl vakarā pameta domu par Shaun Insanity 60days challenge. Paskatījos, kas tas ir, bet nu... nez, tādam laikam neesmu gan gatava. Katram gadījumam tomēr gan iemetīšu aci, kādi tie video ir. Varbūt pēc momyfit varēs arī šo pacelt :D
|
Aprīlis 27., 2015
20:53
Sēž bez atbalstīšanās. Kopš vakardienas, var teikt. Šodien pirmo reizi iesēdināju koka krēsliņā - patika gan man, gan viņai :) Pagaidām ar pirkumu esmu apmierināta, visu varēja diezgan vienkārši pieregulēt uz viņas nelielo auguma izmēru.
|
Aprīlis 24., 2015
21:56
Kamēr ciemojāmies ar citiem bēbīšiem, piefiksēju šodien pirmo reizi pāris tādus brīžus, kad E sēdēja sagrābusi abās rokās kādu mantu - tātad nebija atbalstījusies. Tas gan tik uz dažām sekundēm - tad jau atkal meklēja atbalsta punktu. Vēl pasākusi dot man mantas - nevis rokās, bet liek man mutē. Piemēram, kad turu opā, ja viņai ir knupis mutē, tad ņem ārā un liek man mutē. Savu miegazaķi arī bāž man sejā (atriebjas par visām tā reizēm, kad liku viņai to zaķi pie sejas, lai ātrāk aizmieg).
Tagad vakarā sadalījām godīgi saldējumu - man saldējums, Emmai saldējuma papīrītis :) Nu labi, pirmo reizi ļāvu arī lūpiņas pielikt pie saldējuma dažas reizes. Patika, būtu jau labprāt arī kumosu kādu nokodusi vai nozelējusi, bet tik laba es tomēr nebiju. Toties papīrītis bija labu labais. Visādi ņurcīja, burzīja un kožļāja. Un tad izdomāja, ka dos man "pagaršot". Bāž man papīru sejā un smejas :D Ja vēl pietēloju, ka nu tik ēdīšu arī to papīru, tad smejas kā kutināta. Es jau arī, protams, sajūsmā un tik turpinu tēlot papīra ēšanu, jo E smejas ārkārtīgi reti.
|
Aprīlis 23., 2015
22:06
Nopirku kompasu un identu 2in1. Esmu cieši nolēmusi šajā sezonā vismaz 1x nedēļā skriet to Magnētu, ideālā gadījumā - 2x nedēļā (kā šonedēļ). Izņemot septembri - tad tas ceļojums. Tā jau lielos vilcienos ar orientēšanos pagaidām viss bumbās - nu labi, aizvakar kaut kāda viena netēma sanāca. Ar skriešanu - nu tur gan ir pavisam cita situācija :) Būs jau vien laikam jāpievienojas Mārupes skrējēju baram arī kādu vakaru tepat pa rajonu - citādi tak galīgi kauns paliek, ka visi tie sīkie par mani ātrāki. Labi, štrunts par padsmitgadniekiem, kas nesas kā zirgi. Bet šodien vienu punktu par mani ātrāk paņēma arī kāds tēvs ar diviem zem 10 g.v. puikām - un viņi tiešām nebija baigi ātri.
|
Aprīlis 22., 2015
15:52
Tā īsti nesaprotu, no kura brīža skaitās, ka bērns sēž? E jau labu laiku tā kā pussēdus, ar vienu roku pie zemes sēž. Pēdējās dienās arvien vertikālāk, bet nu pieturas ar vienu rociņu joprojām vai nu pie zemes (sānos vai sev priekšā), vai pie blakus objekta - tad sēž faktiski kā svecīte taisna. Vienu brīdi uzķēru kad bija rociņas nevis pie zemes, bet sev klēpīt, pret kājiņām atstutējusi, tā kā uz priekšu salīkusi sēdēja. Bet nu tā stabili - ka sēdētu taisnu muguru un ar abām rokām pa gaisu kaut ko šiverēt - tā vēl nav. Attiecīgi koka barošanas beņķī arī vēl neriskēju likt.
|
Aprīlis 20., 2015
17:24
Emma slēpjas jaunajos aizkaros un spiedz aiz sajūsmas :)
|
|
|